Dzimis 1905. gada 21. aprīli Kalvenes pagastā un rakstīšanai sācis vingrināties jau agrā jaunībā. Pirmais Pasaules karš un topošā Latvijas valsts jauno censoni rūda, strādājot dažādus darbus ar zīmuli un spalvu. Ja atmiņa neviļ, tad pirmais nopietnais darbs rakstniecībā — feļetons, publicēts 1928. gadā nedēļas laikrakstā Liepājas Vārds. Nopietnāk pievēršoties publicitātei, K.Sidars ar 1931. gadu sāk strādāt laikraksta "Kurzemes Vārds" redakcijā. Sarkanarmijas okupācija Latvijā viņam uzliek par pienākumu palikt par žurnālistu — latvieti. Tāds ir arī otras lielvaras vācu okupācijas valdīšanas periods, kura laikā Krišs Sidars kļūst par minētā laikraksta tiešo vadītāju — redaktoru. Kara pēdējās dienas K.Sidaru kopā ar ģimenes piederīgiem noved Rietumvācijā, pēc tam Brazīlijā. Darbu pieredze tur ieceļotājiem paver plašus apvāršņus pārtikušai dzīvei, bet 4 gados nevarēdami iekļauties latvietim neparastā folklorā, Sidari ierodas Kanadā, kad Krišam, un daļēji Verai Sidarei, paveras iespējas darbam latviešu preses periodikā. Krišs Sidars pieņem piedāvājumu uzņemties Latvija Amerikā redaktora pienākumus. Pēc ierašanās Kanadā K. Sidaram sākās ražens darba laiks. Viņu publicētam vārdam pieder arī romāns 2 daļās, feļetoni, dzejoļi, citu autoru publicēto grāmatu izvērtējumi, ziņu sagāde radio raidījumam Latviešu Balss, Toronto un cita veida raksti un publikācijas. Viņa panākumu somā ievietojama piederība Latvijas laika Preses Biedrībai (šodien — Kanādas kopai) un vadītāja pienākumi toreizējās Telegrāfa aģentūras LETA, Lejaskurzemes apgabala birojā.

Avots: Latvija Amerikā, 06.05.1995 un 19.04.2003