Dzimis 1921. gadā Latvijas armijas virsnieka un pēdējā Rīgas pils komandanta Oskara Neimaņa (1886 - 1971) un viņa sievas Zinaīdas ģimenē.

Mācījies Hercoga Pētera ģimnāzijā Jelgavā un Rīgas 1. ģimnāzijā.

Uzsāka studijas Latvijas Uiversitātes Tieslietu fakultātē.

Vācu okupācijas laikā par dalību studentu pretestības kustības Brīvā Latvija pagrīdes izdevuma "Tā zeme ir mūsu" veidošanā bijis ieslodzīts Centrālcietumā, vēlāk Salaspils nometnē, kur pavadīja nedaudz vairāk kā gadu.

Kara beigās bēgļu gaitās nonācis Lībekā. Tur atsācis darboties kā žurnālists un publicists.

1945. gadā ar Jāni Rudzīti un Kārli Zuti sāka izdot pirmo literāro mēnešrakstu latviešiem Rietumvācijā "Tāli Taki". Ar Alfrēdu Sparinski bija nedēļas izdevuma "Latvju Sports" redaktori. Vēlāk ar Valdemāri Kroderu bija "Lībekas Ziņu" un "Lībekas latviešu informācijas biļetena" atbildīgie redaktori.

Izceļojis uz ASV 1959. gadā.  Studējis politiskās zinības Ratgersa universitātē, vēlāk finanšu un banku zinības Ņujorkas universitātē.

Ilgus gadus strādājis kā banku darbinieks.

Līdztekus pamatdarbam darbojies kā recenzents un kritiķis, esejists un lektors.

Darbojies dažādās latviešu organizācijās un laikrakstu redakciju kolēģijās, kā arī radiožurnālistikā.

Ierunāja raidījumus "Radio Brīvība" un vēlāk "Radio Brīvā Eiropa"..

Bija žurnāla Universitas ASV redaktors un no 1989. gada Latviešu Rakstnieku apvienības priekšsēdis.

1989. gadā par ilggadīgo darbu latviešu avīžniecībā un žurnālistikā V. Neimanim piešķirta Ērika Raistera fonda balva.

Studentu korporācijas Fraternitas Livonica biedrs, līdz muža galam bija tās Ņujorkas kopas seniors.

Sieva - dzejniece Aina Kraujiete.

Miris 1994. gada 21. janvārī Stamfordas (Konektikatā) slimnīcā.

V. Neimaņa pelnu urna novietota Brāļu kapos Katskiļos.