Centība, neatlaidība un darba mīlestība ir latviskās dzīves dziņa. Tas spilgti parādās profesora Reinharda Vītola dzīves stāstā.

Reinhards Vītols dzimis 1925. g. 19. oktobrī Daugmales pagasta ‘’Rijniekos’’ jaunsaimnieka ģimenē un uzaudzis kopā ar trim māsām.

Pēc Daugmales pamatskolas nobeigšanas viņš pārceļas uz Rīgu un sāk strādāt par mācekli. Paralēli vakaros mācās Rīgas pilsētas amatniecības skolā, sekmīgi nobeidzot Valsts amatnieku skolas mechānikas nodaļu, kā arī iziet trīsgadīgo atslēdznieku mācekļu gaitas.

Karš izjauc viņa vēlēšanos turpināt izglītību un 1944. g. rudenī viņu iesauc Vācijas gaisa izpalīgos. Pēc kara nonāk gūstekņu nometnē Itālijā.

Latvijā paliek viņa vecāki un māsas.

1947. g. iesākās trimdas gaitas Lielbritānijā, kur tiek nodarbināts ogļraktuvēs.

1950. g. sāk strādāt kā atslēdznieks mašīnrūpniecībā, projektējot un ražojot dažāda veida mežģīņu gatavošanas mašīnas.

1955. g. rodas izdevība turpināt mācības vakara kursos inženierzinībās Notingemas techniskajā koledžā, iegūstot augstākās pakāpes apliecību.

Darbs un mācības sokas un viņš tiek izvirzīts par technisko zīmētāju un mašīnu projektētāju un 1965. g. jau par rūpnīcas galveno mašīnu projektētāju.

1968. g. Inženieru mechāniķu biedrība viņu uzņem par pilntiesīgu biedru piešķirot ‘’Chartered Engineer’’ titulu.

1968. g. nāk arī piedāvājums strādāt Lafboro universitātē par mašīnu projektu vadītāju. Šai darbā iegūtos pētījumu rezultātus Vītols izlieto savai disertācijai‘’The Development of Sewing-knitting Technique for Producing Pile Fabrics’’,

1971. g. 9. jūlijā iegūstot maģistra grādu.

Viņš tiek aicināts uz Parīzes starptautisko rūpniecības izstādi demonstrējot savu jaunizgudrojumu, kuru tagad lieto tekstilrūpniecībā.

1973. g. Vītols tiek pieņemts par lektoru Lafboro universitātē Mechānikas fakultātē.

1974. g. viņš pavada 3 mēnešus Sjera Leone universitātē Rietumāfrikā mācot mašīnu konstrukciju.

Paralēli lektora darbam Lafboro universitātē viņš ir saistīts pie dažādiem rūpniecības mašīnu projektiem. Vairāki no tiem ir patentēti jaunizgudrojumi. Viens no lielākiemprojektiem ir izstrādāts disertācijā ‘’The Development of a High-speed Fabric Manufacturing Process’’, par to 1973.g.  13. jūlijā iegūstot Doktora grādu (Ph. D)

1982. g. seko paaugstinājums par vecāko lektoru Lafboro Universitātē. 1985. g. kļūst par docentu (Reader)

1988. g. par augsta līmeņa nepārtrauktiem technoloģijas sasniegumiem mašīnu jauninājumos viņam piešķir Doktora grādu technoloģijā (D. Tech), kas ir universitātes augstākais akadēmiskais grāds.

Inženieru profesijā Vītols ir plaši pazīstams kā unikāls sarežģītu problēmu risinātājs, izgudrotājs, sistēmu mašīnu projektētājs un arī konstruktors. Viņam ir neskaitāmas mechānikas technoloģijas publikācijas un ir 37 patentētu sistēmu un mašīnu autors.

Tur parādās viņa centība, neatlaidība un analītiskā pieeja katram jautājumam.

Profesors Vītols ir augstākā līmeņa biedrs (Fellow)  Mechānikas inženieru asociācijā, kā arī Tekstīla asociācijā.

Kopš 1989. g. paralēli darbam Lafboro universitātē profesors Vītols tiek aicināts uzņemties          konsultanta/ projektētāja pienākumus ‘’Brintons’’ Kidderminsterā paklājuaušanas uzņēmumā.

1990./91. akadēmiskā gada beigās sakarā ar pensionēšanās nolikumiem ir jāatstāj pilna laika universitātes pienākumi. Par izciliem sasniegumiem mašīnu projektēšanas technoloģijā un ilggadīgo, augstvērtīgo sniegumu vispārējā pētīšanas laukā Lafboro universitāte kā atzinību piešķir Emeritus Profesora tituli.

Prof. Vītols ir veicinājis sadarbību ar kolēģiem Latvijā.

1991. g. viņš piedalās pirmajā Pasaules latviešu zinātņu kongresā Rīgā ar savu referātu.

1993. g. viņš tiek apstiprināts par Ŗīgas Techniskās Universitātes Tekstilu un apģērbu technoloģijas fakultātes Habilitācijas padomes locekli.

1994. g. par izciliem sasniegumiem zinātnē un technoloģijā un ieguldījumu Latvijas inženieru kadru sagatavošanu Rīgas Technniskās Universitātes senāts piešķir RTU goda doktora nosaukumu.

Profesors Vītols ir aktīvs trimdas latviešu sabiedrībā Anglijā. Viņš ir Daugavas Vanagu, korporācijas ‘’Selonijas’’ biedrs un savu trimdas laika mūžu veltījis Latv. ev. Lut. Baznīcas darbam.

1973. g. ir ievēlēts par Austrumanglijas priekšnieku un kopš 1992. g. ir Ev. lut. baznīcas pārvaldes Lielbritānijā priekšnieks.

1950. g. pie draugiem Vindzorā svinot savu dzimšanas dienu Reinhards iepazīstas ar Zentu Vītolu.

1951. g. Ziemsvētku vakarā viņi salaulājās Notinghamā Sv. Pētera baznīcā.

2016. g. Vītolu pāris svin savu 65. g. kāzu jubileju Rīgā, Gaismas pilī, savu daudzo radu Latvijā un draugu vidū.

Caur visiem trimdas Anglijā pavadītiem gadiem profesors Vītols ir uzturējis ciešas saites ar saviem daudziem radiem Latvijā.

Miris Notingemā Apvienotajā Karalistē.