Kārlis Ziebergs bija 1941. gada nacionālais partizāns. Pēc nodarbošanās dzelzceļa aizsargs. 

1919. gadā  lielinieki nogalinājuši viņa tēvu.

Sākoties Otrajam pasaules karam, cīņai ar komunistiem Saukas apkaimē izveidojās nacionālo partizānu grupa. 28. jūnijā, tuvojoties vācu spēkiem, viena grupas daļa devās uz Sauku, bet otra – uz Viesīti. Uz Viesīti devušies partizāni krita netālu no pilsētas esošajā Eķengrāves muižā  no tur apmetušos sarkanarmiešu bandas lodēm.

Kritušie partizāni: Kārlis Ziebergs (citviet Zēbergs, apbedīts Klauces kapos), Mārtiņš Daužis (citviet Dauže, apbedīts Biržu kapsētā) un Rūdolfs Sipenieks, kurš tika apbedīts Viesītē. Dažādos aprakstos atšķiras minētais Sipenieka vecums - 19 vai 20 gadi.

Šajā dienā Eķengrāvē nošauti arī viesītieši Jānis Trese (citviet Tresis) un Pelšers.

Periodikā atrodamas ziņas, ka nākamos pāris gadus jūnija beigās kritušo partizānu atdusas vietās tikuši rīkoti piemiņas pasākumi. 1942. gadā pie to kapu vietām tika novietotas piemiņas plāksnes ar uzrakstu „Kaut nīktu viss, vēl nemirstību ir latvju tautai nolemts gūt”.