Savienotajās valstīs 3. jūlijā no St. Louisas uz Linkolnu apciemot savus vecākus devusies 33 gadus vecā Velta Serbouseka, dz. Puriņa, paņemot automašīnā līdzi arī abus savus zēnus — 4 g.v. Kārli un 3 g.v. Stjuartu. Pirms izbraukšanas viņa zvanījusi saviem vecākiem un norunājusi satikšanos uz Nebraskas un Misuri pavalstu robežas. Ilgāku laiku velti gaidot meitu norunātajā vietā un stundā, vecākiem radušās bažas, un viņi telefonējuši Veltas vīram, kā arī ziņojuši policijai par meitas pazušanu. Veltas vīrs privātā lidmašīnā kopā ar savu brāli vairākas reizes pārlidojuši attiecīgo ceļa posmu, otrā dienā noīrējuši automašīnu un atkal pārmeklējuši visus ceļa posmus, bet nekā nav atraduši. Arī policijas meklēšana palikusi bez rezultātiem. Ceturtajā dienā 7. jūlijā kāds ceļu departamenta inspektors ievērojis ceļa vidū divus bērnus un apstājies, lai brīdinātu viņus neiet uz ceļa. Tad atklājusies smaga drāma: vecākais zēns Kārlis pateicis inspektoram, ka māmiņa tur lejā mašīnā beigta.
Nenoskaidrotu iemeslu dēļ Veltas Serbousekas vadītā mašīna noslīdējusi no ceļa un iegāzusies starp tiltiem 6 pēdu dziļā sausā upes gultnē, pie tam tādā stāvoklī, ka nav bijusi saredzama no augšas. Brīnumainā kārtā abi zēni dabūjuši tikai belzienus un skrambas un, cik domājams, ceturtā dienā izlīduši pa auto izdauzīto logu un uzkāpuši krastā. Veltas vecāki Puriņi un brālis Vilis visi kopā ieceļojuši ASV un apmetušies Linkolnā. Velta studējusi Nebraskas universitātē, aktīvi darbojusies Linkolnas latviešu jaunatnes pulciņā, dziedājusi korī un strādājusi par skolotāju svētdienas skolā, bijusi korporācijas Gaujmaliete saimes locekle. 1963. gadā viņa apprecējusies ar ķīmiķi Serbouseku. Linkolnas latviešu sabiedrība ar viņu zaudējusi izcilu darbinieci un iecienītu cilvēku. Līdzīgu traģēdiju Puriņu ģimene piedzīvojusi jau 1963. gadā, kad auto katastrofā nogalināts Veltas brālis Vilis.

Avots: Londonas avīze, 07.08.1970