Čestertonā, Indianā, 74 g. vecumā mūžībā aizgājis prof. Jēkabs Esenbergs, kluss, kautrīgs, savos zinātnieka darbos ieslēdzies tautietis, kas latviešu plašākai sabiedrībai nebija pazīstams, bet tie, kam bija lemts viņu iepazīt, viņā sajuta latvisku sirsnību, pretimnācību, laipnību un gudru padomu.  Dr. J. M. Esenbergs bija dzimis Aizputes barona kalpu mājā. Jau no bērnības lolotais sapnis par augstāko izglītību liekas sasniedzams tikai Jaunajā pasaulē — Amerikā. Spara pilnajam censonim, iemācoties Ventspilī mehāniķa amatu un sapelnot naudu kuģa kartei, turp arī izdodas nokļūt. 1907. g. viņš platām acīm un ceribu pilnu sirdi veras Ņujorkas debesskrāpju siluetos. 1909. gadā Esenbergs iestājas Valparaiso universitātē, Indianā, kurā absolvē 2 disciplīnas — bioloģiju un pedagoģiju. Pēc studijām Esenbergu piesaista tā pati universitāte par mācības spēku. Mācīdams jau citus, viņš arī pats turpina mācīties un iegūst Dr. grādu bioloģijā Čikāgas universitātē. Vairākus gadus pēc tam Dr. Esenbergs darbojas par profesoru Misūri un Oklahomas universitātē, bet lielāko mūža daļu Čikāgā — Loyolas universitātē un Čikāgas medicīnas skolā, mācīdams anatomiju, histoloģiju un embrioloģiju. Visplašāko atzinību zinātniskā laukā Dr. J. M. Esenbergs guva Pasaules izstādē Čikāgā ar eksponātiem embrioloģijā un anatomijā. Pasaules izstādei beidzoties, tie novietoti Zinātnes un rūpniecības muzejā Čikāgā. Vērtīga eksponātu kolekcija atrodas arī Čikāgas medicīnas skolā, kur iekārtots īpašs Dr. J. M. Esenberga embrioloģiskais muzejs. Dr. J. M. Esenberga pētījumi bioloģijā, anatomijā un medicīnā vispār (nikotīna iespaids uz plaušu vēzi) plaši aprakstīti arī zinātniskos žurnālos. Pēdējos 2 gadus, aiziedams pensijā, Dr. J. M. Esenbergs kopa savas iemīļotās puķes un augļu dārzu nesen iegūtās lauku mājās Čestertonā, Indianā. Pēc viņa sēro dzīves biedre, kas tam bija liels palīgs zinātnieka gaitās, un divi dēli — Alfrēds un Kārlis ar ģimenēm. Abi dēli ir diplomēti inženieri.

Avots: Laiks, 05.02.1958