Dzimis 1897. g. 9. sept. Rīgā koktirgotāja ģimenē.

Tēvs Jēkabs, māte Matilde Šarlote, dz. Kalniņa. Latvietis, luterticīgs.

1908.–15. g. mācījies Rīgas pilsētas ģimnāzijā.

1. pasaules kara laikā no 1915. g. evakuācijā Maskavā, kur 1916. g. beidzis uz Maskavu evakuēto Varšavas 4. ģimnāziju. 1916.–19. g. studējis tieslietas MU.  Strādājis Pilsētu (zemstu) savienības dienestā par darbvedi.

1920. g. rudenī atgriezies Latvijā. 1920. g. dec.–1921. g. aug. dienējis Latvijas armijā, darbveža palīgs Kara saimniecības pārvaldē.

1921.–24. g. un 1926. g. studējis tieslietas LU (1926. g. febr. beidzis).

No 1923. g. jūl. jaunākais tiesamatu kandidāts Rīgas apgabaltiesā, no 1925. g. jūn. papildu miertiesnesis.

No 1928. g. marta Rīgas pilsētas 2. iecirkņa miertiesnesis.

No 1929. g. 6. jūn. Rīgas apgabaltiesas loceklis. 1934. g. 18. dec. iecelts par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedru.

Darbojies arī par Rīgas Termiņcietuma Administratīvās komisijas priekšsēdētāju.

No 1939. g. 19. okt. Liepājas apgabaltiesas priekšsēdētājs.

Latvijas Tiesnešu biedrības priekšsēdētāja vietnieks un valdes loceklis, Liepājas Latviešu biedrības priekšnieks, Latvijas Jahtkluba vicekomodors, 1936. g. ar savu jahtu “Laimdota” piedalījies starptautiskās sacensībās Stokholmā, izcīnot godalgas.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. atbrīvots no amata.

Vācu okupācijas laikā 1941. g. 1. sept.–1944. g. Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Liepājas apgabaltiesas priekšsēdētājs.

1944. g. okt. devies bēgļu gaitās uz Vāciju. 1945. g. ievēlēts par Oldenburgas (Lejassaksijā) Latviešu komitejas priekšsēdētāju, no 1946. g. Latviešu Centrālās komitejas loceklis un juridiskās nodaļas vadītājs.

Strādājis par mežstrādnieku angļu kokzāģētavā Detmoldā (Ziemeļreinā-Vestfālenē).

1950. g. izceļojis uz ASV, dzīvojis Ziemeļkalifornijā, strādājis Stenforda Universitātē. Sanfrancisko latviešu ev. lut. draudzes priekšnieks.

Miris 1972. g. 2. okt. Menlopārkā, Kalifornijas pavalstī, ASV.

Apbalvojumi: Igaunijas Baltās zvaigznes ord. III šķ.

Precējies 1926. g. 17. nov. ar skolotāju Hildu Fanniju Beikmani (dz. 1904. g. 31. aug. Rīgā), dēls Ints Marģeris (dz. 1939. g. 9. jūl.).

Studentu korporācijas “Lettonia” filistrs.

A. LNA LVVA, 3727. f., 1. apr., 21. l., 147., 472. lp.; 1536. f., 2. apr., 119., 120. l.; 7427. f., 1. apr., 3262. l.; LVD; Jaunais Liepājas apgabaltiesas priekšsēdētājs stājies amatā. Kurzemes Vārds. 1939. g. 16. nov.; EVP; LE (I) 1. sēj.; J. R. Tiesībām ziedoti gadi. Laiks. 1957. g. 4. sept.; Laiks. 1972. g. 20. sept.; ARCH. XI; Eizenarms V. Draugu piemiņai. Vita Nostra. 1974. Nr. 21; AL; LUAJ.

No Rīgas apgabaltiesas prokurora biedra A. Apsalona raksta apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Būmanim 1923. g. 15. jūn.: “Uz Jūsu rakstu no 12. jūnija 1923. g. man tas gods paziņot, ka Mārtiņu Bērziņu pazīstu jau kā skolnieku, kad viņš apmeklēja Rīgas pilsētas ģimnāziju. Tuvāki ar viņu iepazinos 1920. g. un varu par to dot tās vislabākās atsauksmes kā [par] cilvēku ar noteiktiem dzīves uzskatiem un attīstītu goda sajūtu, kuru nekādi ļauni iespaidi nevar novirzīt uz neceļiem. Ka Bērziņa kgs ir darbaspējīgs, norāda tas apstāklis, ka viņš tagad nolika gandrīz visus pārbaudījumus Augstskolā – līdz valsts eksāmeniem.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 119. l., 14. lp.)

No raksta “Jaunais Liepājas apgabaltiesas priekšsēdētājs stājies amatā” laikrakstā “Kurzemes Vārds” 1939. g. 16. nov.: “Liepājas apgabaltiesas sēžu zālē vakar pulcējās tiesneši, tiesas iestāžu kancelejas darbinieki, advokatūras pārstāvji, notāri un tiesu izpildītāji, lai stādītos priekšā jaunajam apgabaltiesas priekšsēdētājam M. Bērziņam. Priekšsēdētāju uzrunāja un apsveica līdzšinējais pr-tāja vietnieks F. Bauce un prokurors L. Strazdiņš. Jaunais priekšsēdētājs deva darbiniekiem norādījumus. “Es aizstāvēšu katru jūsu dibinātu lūgumu,” teica pr-js, “bet no jums prasīšu stingru pienākumu pildīšanu.” Zīmējoties uz darbinieku stāju, pr-tājs norādīja, ka tai jābūt korektai un tiesas darbinieku cienīgai, kā savstarpējās attiecībās, tā satiksmē ar publiku. Galvenā kārtā uztverams sadarbības princips. Sadarbība nepieciešama mūsu valsts, mūsu neatkarības interešu labā. Ja Latvija līdz šim nav ierauta karā, tad par to jāpateicas mūsu Valsts Prezidenta un valdības tālredzīgai politikai. Mūsu tālākā valsts dzīve stiprā mērā atkarājas no mums pašiem. Cik stipri mēs mīlam savu tautu un neatkarīgo valsti, tik stipra būs arī mūsu Latvija. Nekad nešaubīsimies par mūsu valsts patstāvību un stiprumu, tad Latvija būs mūžīga. Jaunais priekšsēdētājs sava vietnieka F. Bauces un prokurora L. Strazdiņa pavadībā apmeklēja arī apgabaltiesas un miertiesnešu kancelejas un iepazinās ar to darbību un darba apstākļiem.”