Herberts Indriķis Jākobsons dzimis 1913. gada 13. janvārī, Liepājā, Kārļa Jākobsona un Līzes Jākobsones (dzim. Blūms) ģimenē. Kristīts Liepājas Sv. Annas luterāņu baznīcā. Kopā ar vecākiem, četriem brāļiem un māsu (Ansis, Fricis, Osvalds, Natālija, Alfrēds) bērnību pavadīja Liepājā, taču pēc abu vecāku nāves, 17 gadu vecumā nonāca Turlavā (Kuldīgas rajonā), kur strādāja dažādus lauku darbus.
1938. gadā salaulājās Zvārdes luterāņu baznīcā ar Irmu Paulīni Aluti. Ģimenē piedzima 3 bērni.

Otrā pasaules kara laikā, 1941. gadā, Latvijā ienākot vācu armijai, Herberts pievienojās Padomju armijas karaspēkam, dienēja 11. strēlnieku divīzijā, 2. bataljonā (latviešu pulks). Kaujās guva ievainojumu un 1941. gada beigās atgriezās atpakaļ Latvijā, bija pretošanās grupas dalībnieks. 1942. gada pavasarī tika apcietināts, taču drīz vien 1942. gada 3. jūlijā no ieslodzījuma Liepājas cietumā izbēga. 1942. gada 25. jūlijā netālu no Jaunauces tika nošauts (29 gadu vecumā). 
Atdusas vieta līdz šim brīdim nezināma.