Diriģents Ludvigs Leitis (1917–1983), izcilais latviešu kultūras un izglītības darbinieks, bijis viens no mūsu valsts līdzgaitniekiem, kurš brīvo Latviju diemžēl nepiedzīvoja, tomēr tai vienmēr ticēja. Viņš bijis viens no tiem diriģentiem, kuriem labāk piestāv vēsturiskais apzīmējums – vadonis. "Dedzinot dziesmu guni, viņš dedzināja savu mūžu, aiziedams radošā briedumā, vēl stalts un pilns enerģijas. Koris, kora māksla bija viņa dzīve. [..] Viņš izstaroja īstu latvisku mentalitāti, plus vienkāršība, godprātība, pašdisciplīna, mērķtiecība, kas robežojās ar fanātismu, pāri visam uzmundrinošs, sirsnīgs smaids. Tāda bija diriģenta personība, kam bija viegli, pat patīkami pakļauties. Sirms, tēvišķi labsirdīgs, tāpēc ne tikai ģimene, arī kora ļaudis viņu par tēti godāja," tā savās atmiņās par Ludvigu Leiti 1994. gadā dalījies Jānis Ameriks no Nīcas vīru kora.

Savā radošajā un piepildītajā mūžā Ludvigs Leitis bijis kordiriģents, mūziķis un pedagogs. Pēc 2. Pasaules kara ticis nozīmēts strādāt dažādās Liepājas pilsētas izglītības iestādēs par skolotāju, direktoru, direktora vietas izpildītāju, mācību daļas vadītāju, Liepājas pilsētas metodiskā kabineta vadītāju, metodiķi, vadītāja vietas izpildītāju u.c. Strādājis arī Grobiņas, Vaiņodes, Nīcas skolās par skolotāju un koru diriģentu. Laikā no 1952.–1953. gadam Ludvigs Leitis bijis Valsts Liepājas drāmas teātra direktors. 1962.gadā sācis strādāt E. Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā par mūzikas un vispārizglītojošo priekšmetu pedagogu, vadījis skolas kori, bijis mācību daļas vadītājs un kordiriģēšanas nodaļas vadītājs un pedagogs. Latvijas mūziķu aprindās Ludvigs Leitis pazīstams kā Liepājas rajona koru virsdiriģents, kurš izvirzījis rajona korus redzamā vietā republikā un kura neizmērojamā enerģija, sirds siltums, cilvēkmīlestība, viņa optimisms, domas vērienīgums radīja ikvienam vēlēšanos darboties un dziedāt.