Eglons Pēteris Spēks Spēks dzimis Liepājā koku tirgotāja ģimenē. Absolvējis Jāņa Čakstes pamatskolu Liepājā un Liepājas tehnikumu. Vācu okupācijas laikā iesaukts latviešu leģionā. 1945.gadā ar bēgļu laivu kopā ar brāli nokļuva Zviedrijā. 1962.gadā beidzis Stokholmas tirdzniecības flotes virsnieku skolu ar tālbraucēja stūrmaņa tiesībām.

1952.gadā pirmā literārā publikācija - stāsts žurnālā "Ceļa Zīmes". Izdotas 3 prozas grāmatas. 1971.gadā ieguvis Jāņa Jaunsudrabiņa balvu.

Jūrnieka gaitas Eglons Spēks izbeidza pirms vairākiem gadiem, lai koptu savu slimo sievu. Pēc viņas nāves rakstniekam sākās smags vientulības posms, jo māja atradās patālu no latviešu sabiedrības centriem un dzīve uz kuģiem, uz jūras nebija ļāvusi izveidot draudzības krastā, nebija ļāvusi piedalīties latviešu rakstnieku dzīvē un sadzīvē. Cik iespējams, viņš tomēr bija mēģinājies piedalīties korī un dziedāt dziesmu svētkos, jo — kā pats teicis: Dziedot dzimām, dziedot augām — dziedot pārdzimām! Viņa latviskā dzīvošana bija dziesmās un grāmatās. Eglons Spēks vēl cerēja rakstīt un arī sakopot savus periodikā izkaisītos darbus, bet liktenis bija lēmis citādi.

Miris Zviedrijā.

Sieva Ņina (citur teikts, ka Ināra), bērni - Inese un Jānis.