Harija Pitels bija baltvācietis, viņa māsas un brālis 1939.g. bija pārcēlušies uz Vāciju.

1942.gadā apprecējās ar Dzintru Dišleri (dz.1924.g, vēlāk Silaka).

2.pasaules karā bijis vācu armijas izlūku vienībā, ticis ievainots un ārstējies Viļakas slimnīcā. Viņa komandieris ieteicis palikt Latvijā, Tomēr Harijs aicinājis sievu doties prom. Dzintra nav piekritusi, tāpēc jaunā ģimene nav aizbraukusi. Harijs slēpies sievas vecāku mājās Alsviķu pagastā, sazinājies ar partizāniem.. Kādā incidentā Hariju nogalināja un nākamā dienā Dzintru aizturēja, pratināja.

Dzintra pēc vīra nāves pārnākusi dzīvot uz Alūksni, turpināja palīdzēt partzāniem. 1949.g tika apcietināta un piespriests sods - 10 gadi katorgā +,brīvais izsūtījums. Uz Karagandas apgabalu , Džezkazganas rajonu nometni Kingirā vesta  ešelonā ziemas salā. Smags darbs ķieģeļu žavētavā.

1953.gadā bijusi lieciniece sacelšanās notikumiem. Sacelšanos vadījis ģenerālis Kuzņecovs. Pēc kāda laika pārsūtīta uz 40 km attālo nometni Nikoļskā.

1959.g. atgriezusies Latvijā.

Avots: Es sapni par dzimtemi pagalvī likšu, 1993.