Pēteris fon Bīrons

Please add an image!
Birth Date:
15.02.1724
Death date:
13.01.1800
Extra names:
Peter von Biron
Categories:
Born in Latvia, Duke, King, ruler, Nobleman, landlord
Nationality:
 german
Cemetery:
Zagan, Cmentarz

Muižnieks, Kurzemes hercogs. Dzimis 1724. gada 15. februārī Mītavā, t.s. Kavalieru namā, Kurzemes un zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona un Benignas Gotlības fon Trota-Traidenas ģimenē (vecākais dēls).

1730.-1740. - kopā ar ģimeni dzīvo Krievijas impērijā (1730.-1732. Maskavā, 1732.-1740. Pēterburgā), jo tēvs ir viens no tuvākajiem imperatores Annas padomniekiem.

1738. gadā, 14 gadu vecumā Pēteri ieceļ par leibgvardes apakšpulkvedi.

Saņēmis Polijas karalistes Baltā Ērgļa ordeni, 1740. gadā piešķirts Sv. Andreja un Aleksandra Ņevska ordenis.

No 1741. gada novembra līdz 1742. gada martam Kurzemes hercogs ar ģimeni atradās trimdā Pelimā, Toboļskas guberņā; no 1742. līdz 1762. gadam - Jaroslavļā.

1762. gada 25. februārī, pēc Pētera III kāpšanas Krievijas tronī, Kurzemes hercogu ģimenei ļāva atgriezties Pēterburgā, kur 1762. gada 16. aprīlī Ernsts Johans Bīrons parakstīja atteikšanos no troņa.

1768. gada rudenī hercogs Ernsts Johans pārcieta infarktu, kas sagrāva viņa veselību. 8. decembrī viņš sastādīja testamentu par labu savam dēlam Pēterim, bet nākamā, t.i., 1769. gada 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa.

1770. gada 25. jūlijā jaunais Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons nodeva zvērestu Kurzemes muižniecībai.

1772. gada 19. augustā hercogs informēja landtāgu par Akadēmiskās ģimnāzijas Academia Petrina dibināšanu. Tā bija bija pirmā augstākās izglītības iestāde tepat Latvijā, lai gan saīsinātās programmas dēļ tai nebija tiesību piešķirt universitātes līmeņa diplomus.

1774. gadā hercogs Pēteris salaulājas ar kņazieni Jevdokiju Jusupovu (kr. Юсупова Евдокия), bet 1778. gadā tiesa šķīra šo Pētera laulību, kura vairs neeksistēja, jo kopš 1776. gada hercoga sieva dzīvoja Pēterburgā, bet Pēteris - Latvijā (Krievijas impērija šo šķiršanās lēmumu neatzina par likumīgu).

1775. gada 8. jūnijā tika parakstīts t.s. Pētera akadēmijas - Academia Petrina - dibināšanas akts. Akadēmijā bija 4 fakultātes - Dabas zinātņu, Teoloģijas, Medicīnas un Jurisprudences.

Akadēmijas devums Latvijas un Eiropas kultūrvēsturē bijis nozīmījs, jo tās mācību spēki bijuši izcili Eiropas un pasaules līmeņa zinātnieki - J. G. Zulcers, V. G. F. Beitlers, Z. G. Kītners, J. G. Eizens, J. Bēzeke, J. Ferbers u.c. Arī tās audzēkņi ir godam nesuši Pētera akadēmijas un līdz ar to arī Jelgavas vārdu Eiropā - to vidū T. Grothuss, J. Dērings, Kr. Barons, F. Amenda, A. Alunāns, divi no Latvijas valsts prezidentiem - J. Čakste un A. Kviesis, kā arī Lietuvas prezidents A. Smetona un Polijas prezidents S. Voicehovskis. Zīmīgi, ka vairāk kā 80% skolas absolventu bija dažādu tautu pārstāvji, ne tikai vācu muižnieku atvases. Piemēram, ar matrikulas nr.2. Akadēmijā studēja un to sekmīgi beidza latvietis Johans Bīnemanis.

1779. gadā hercogs Pēteris Bīrons salaulājas ar Annu Šarloti Doroteju fon Mēdemu (von Medem), un drīz viena pēc otras piedzima meitas: 1781. gada 8. februārī Katrīna Friderike Vilhelmīne;

1782. gada 19. februārī Marija Luize Paulīne;

1783. gada 24. jūnijā Johanna Katarīna.

Daudz ceļojot pa Eiropu, hercogs Pēteris iegādājās, pievienojot Kurzemes kronim, virkni īpašumu:

  • 1782. gadā nopirka Palais Kurland pili Berlīnē, Unterdenlinden bulvārī (īpašumā līdz 1837. gadam), uz kuras zemes šobrīd atrodas PSRS vēstniecība Vācijā;
  • 1785. gadā nopirka Schloss Friedrichsfelde pili Berlīnē (īpašumā līdz 1797. gadam);
  • 1786. gadā nopirka Sagānas hercogisti (vāc. Herzogtum Sagan, pol. Żagań) Lejassilēzijā (kopš tā laika dzimtai ir arī Sagānas hercogu tituls - Herzogen zu Sagan);
  • 1787. gadā nopirka īpašumu Doičvartenbergā (vāc. Herrschaft Deutsch Wartenberg, pol. Otyń);
  • 1788. gadā nopirka Netkovas īpašumu (vāc. Herrschaft Nettkow) Rotenburgā pie Oderas (vāc. Rothenburg an der Oder, pol. Czerwieńsk);
  • 1792. gadā nopirka Nāhodas īpašumu (vāc. Herrschaft Nachod, čeh. Náchod) un Ratibožici (īpašumā līdz 1840. gadam) Bohēmijā;
  • 1796. gadā hercogs Prāgā nopirka grāfa Černina pili (Palais Czernin, īpašumā līdz 1811.gadam);
  • 1798. gadā nopirka Holšteinas īpašumu (Herrschaft Hohlstein (Skała)) Lovenbergā (vāc. Löwenberg, pol. Powiat Lwówecki), Lejassilēzijā;
  • 1798. gadā nopirka Čvalkovices īpašumu (vāc. Herrschaft Chvalkovice; čeh. Chvalkovice v Čechách), kuru apvienoja ar Nāhodas zemēm.

1787. gadā nodibināja konkursa prēmiju Boloņas Mākslas akadēmijā (Accademia Clementina).

1787. gada 23. februārī piedzima dēls Pēteris, kurš mira trīs gadu vecumā, 1790. gada 25. martā. 1789. gada 26. janvārī piedzima meita Šarlote Friderike (mirusi 1791. gadā).

1793. gadā piedzima meita Doroteja.

1795. gadā pēc t.s. III Polijas dalīšanas par Kurzemes hercogu senjoru Žečpospoļitas karaļa vietā sev tiesības pieprasīja Krievijas impērija. Pālena darbības rezultātā Kurzemes un Zemgales muižniecības landtāga sēdē tika pieprasīta hercoga atteikšanās no troņa un hercogistes apvienošanās ar Krievijas impēriju.

1795. gada 18. martā hercogs Pēteris atteicās no troņa un titula (turpmāk "Kurzemes un Zemgales hercogs" bija viens no Krievijas imperatora tituliem). Saņēmusi no Krievijas imperatores Katrīnas II zināmu kompensāciju par īpašumiem Kurzemē, Bīronu ģimene pārcēlās uz dzīvi savos īpašumos Rietumeiropā. Oginska polonēze "

oginsky1
 ir sarakstīta šajā kontekstā.

1800. gada 13. janvārī hercogs Pēteris Bīrons mira Gellenavā, un 25. janvārī tika apbedīts augustīniešu klostera baznīcā. 1847. gadā viņš tika pārapbedīts Sagānas luterāņu baznīcā.

 

No: wikipedia.org, vesture.eu, news.lv, pilis.lv

 

Source: wikipedia.org

No places

    loading...

        Relations

        Relation nameRelation typeBirth DateDeath dateDescription
        1Ernests fon BīronsErnests fon BīronsFather23.11.169028.12.1772
        2Doroteja de Taleirāna-PerigoraDoroteja de Taleirāna-PerigoraDaughter21.08.179319.09.1862
        3Johanna d AcerenzaJohanna d AcerenzaDaughter24.06.178311.04.1876
        4Vilhelmīne SagānaVilhelmīne SagānaDaughter08.02.178129.11.1839
        5Dorothea  von MedemDorothea von MedemWife03.02.176120.08.1821
        6Elisa  von der ReckeElisa von der ReckeSister in-law20.05.175413.04.1833
        7Kārlis Johans Frīdrihs fon  MēdemsKārlis Johans Frīdrihs fon MēdemsBrother in-law23.03.176209.12.1827
        8Josephine  Pauline de Talleyrand PerigordJosephine Pauline de Talleyrand PerigordGranddaughter29.12.182012.10.1890
        9Marie de Castellane, princess RadziwillMarie de Castellane, princess RadziwillGreat granddaughter19.02.184010.07.1915
        10Carl Friedrich AmendaCarl Friedrich AmendaFamiliar27.10.177108.03.1836
        11Kristofs  NeandersKristofs NeandersEmployee28.12.172309.08.1802
        12Johan Jacob FerberJohan Jacob FerberEmployee29.08.174317.04.1790
        13George Friedrich  von FölkersahmGeorge Friedrich von FölkersahmEmployee10.11.176618.11.1848
        14Peter PahlenPeter PahlenSoldier17.07.174513.02.1826

        24.05.1736 | 1736. gada 24. maijā tika ielikts pamatakmens Rundāles pilij

        Submit memories

        09.11.1740 | Galma apvērsuma rezultātā tiek apcietināts Krievijas reģents Ernests Johans Bīrons

        1740.g. 9. novembra (v.st.) naktī reģentu arestēja, bet visas Bīrona paša un viņam dāvinātās muižas tika sekvestrētas, īpašums konfiscēts un daļēji aizvests uz Krieviju.

        Submit memories

        08.10.1760 | Septiņgadu karš: Krievijas armija ieņem Berlīni

        Submit memories

        05.08.1772 | Pirmā "Polijas dalīšana": Latgali okupē Krievija, nolemjot šo Latvijas daļu ilgstošai atpalicībai

        Submit memories

        29.06.1775 | Jelgavā svinīgi atklāta Academia Petrina

        Submit memories

        04.02.1785 | Katrīna II piešķir miesta tiesības Slokai un atļauj tur dzīvot visu tautību piederīgiem, bez reliģijas izšķirības

        Submit memories

        26.06.1785 | Jelgavā pacēlās pirmais zināmais "gaisa kuģošanas līdzeklis"- balons mūsdienu Latvijas teritorijā

        Submit memories

        03.05.1791 | Polijas 3. maija Konstitūcija

        Submit memories

        28.03.1795 | Pēdējais Kurzemes hercogs atkāpjas no troņa

        Kurzemes un Zemgales hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kura no 1562. līdz 1795. gadam iekļāva 3 Latvijas novadus- Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Latgale, jeb Inflantija kā pierobežas teritorija bija tiešā Polijas "kroņa"pārvaldībā un nebija autonoma. Pēc kārtējās "Polijas dalīšanas" Kurzemes pēdējais hercogs Pēteris fon Bīrons iekšēju (muižniecības spiediens) un ārēju (Krievijas draudi+ samaksa par viņa īpašumiem) 1795. gada 28. martā atteicās no troņa. Teritoriju anektēja Krievijas impērija un tika izveidota Kurzemes guberņa. Mēģinājumi atjaunot hercogisti notika 1812. gadā un 1918. gadā.

        Submit memories

        26.04.1795 | Krievija pievieno sev Kurzemes hercogisti

        Submit memories

        26.04.1795 | Beidz pastāvēt Kurzemes - Zemgales hercogiste. To anektē Krievija

        Kurzemes un Zemgales hercogiste (latīņu: Ducatus Curlandiae et Semigalliae), saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1562. līdz 1795. gadam pārvaldīja Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Tās pirmajam valdniekam Gothardam Ketleram bija pretenzijas uz visu Latviju, tāpēc viņu tituls bija Dei gratia in Livonia Curlandiae & Semigalliae Dux. Hercogistē viena pēc otras valdīja divas dinastijas un pāris ar tām nesaistīti hercogi. Mēģinājumi atjaunot hercogisti notika 1812. gadā un 1918. gadā.

        Submit memories

        26.11.1796 | Krievijas jaunieceltais cars Pāvils atbrīvo no apcietinājuma Tadeušu Koscjuško

        Submit memories

        18.04.1841 | Pēterburgā Kurzemes hercogam Ernestam Johanam Bīronam piespriests nāvessods caur nopēršanu

        Krievijas Imperatore Elizabete to aizstāja ar izsūtījumu, no kura Bīrons atgriezās tikai 1762.gadā

        Submit memories

        04.05.1990 | Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana

        Submit memories

        Tags