Mārtiņš Peniķis Mārtiņa dēls

Latvijas armijas komandieris, ģenerālis.

Senu kuršu brīvzemnieku (ķoniņu) dzimtas loceklis. Jau 16. gs. Valtera fon Pletenberga lēņu grāmatā minēts kuršu ķoniņš Andrejs Peniķis (Ķoniņu ciemā viņam uzcelts piemineklis). Dzimis  Kuldīgas apriņķa Turlavas pagasta Ķoniņu ciemā Ataumaļu mājās, lauksaimnieka ģimenē.

Izglītojies Kuldīgas ministrijas skolā un tālāk pašmācības ceļā.

Peniķis pieminēts arī slavenajā A. Grīna romānā "Dvēseļu putenis".

Krievu armijā iestājies 1896. g., dienējis 133. Simferopoles kājnieku pulkā.

1900. g iestājies Čugujevas junkuru skolā.

1902. g. paaugstināts par podporučiku. ieskaitīts 121. kājnieku pulkā Harkovā. Piedalījies krievu-japāņu karā, kaujās pie Jušulinas, Ļaojanas, Sandepū un Mukdenas.

Apbalvots ar:

• Staņislava II, III šķiru
• Annas III, IV šķiras ordeņiem. 

1913. g. uzņemts Nikolaja kara akadēmijā. 1. pasaules kara sākumā atgriezies pulkā. Kā rotas komandieris piedalījies kaujās Galīcijas frontē, smagi ievainots.

Apbalvots ar Annas ordeņa II šķ. Pēc izveseļošanās cīnījies vairākās kaujās pie Krakovas.

1914. g. 25. decembrī smagi ievainots krūtīs, kontuzēts. Par varoņdarbu nakts uzbrukumā 1914. g. 24. decembrī pie Nagoržes folvarka, kur kā pirmais ielauzās ienaidnieka pozīcijās, sekmēdams 7 virsnieku un 300 kareivju sagūstīšanu, apbalvots ar Jura ordeņa IV šķiru

Šajā kaujā smagi ievainots, bet rotu atstājis tikai pēc nostiprināšanās iekarotajās pozīcijās. 

1915. g. piedalījies vasaras kaujās pret Makenzena armiju, vēlāk arjergarda kaujās no Brestļitovskas līdz Baranovičiem.

1916. g. vasarā kā bataljona komandieris cīnījies pie Šaras upes.

Paaugstināts par pulkvedi, skaitot no 1915. g. 26. nov.

Apbalvots ar Serbijas Karadžordževiča Baltā Ērgļa ordeņa IV šķiru

1916. g, 16. novembrī iecelts par 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka komandieri.

Piedalījies Ziemassvētku kaujās, cīnījies pie Ložmetējkalna, kur pirmoreiz nācās koordināt kaujas kopā ar štāba virsnieku Voldemāru Ozolu.

• Par kaujām apbalvots ar Jura zobenu.

1917. g. septembrī aizstāvējis pozīcijas Mazās Juglas krastos pie Šmīziņa kroga.

1918. g. sākumā aizgājis no dienesta un palicis Vidzemē.

Kritis vācu gūstā, no tā atgriezies 1918. g. novembra beigās.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. decembra., 8. decembrī iecelts par Kurzemes kara iecirkņa priekšnieku, vēlāk Karaspēka plānu un štatu organizācijas izstrādāšanas komisijas loceklis.

No 1919. g. jūnija Liepājas rajona latviešu karaspēka priekšnieks ar divīzijas komandiera tiesībām.

Sākoties Bermonta uzbrukumam, iecelts par 2. Vidzemes divīzijas komandieri un Dienvidfrontes pavēlnieku.

Būdams frontes pavēlnieks un Vidzemes divīzijas komandieris, Peniķis tieši piedalījās kauju vadīšanā.

Koordinēdams kopā ar Voldemāru Ozolu kauju plānus 1919. g. 10. novembrī satrieca ienaidnieku un ieņēma Torņakalnu. Armijas virspavēlnieks J. Zemitāns un Pagaidu valdības vadītājs K. Ulmanis tobrīd bija pārliecināti, ka Rīga jāatstāj Rietumkrievijas (Bermonta) armijai un bija jau atkāpušies uz Juglu.

Vadījis savus karavīrus cīņās no Rīgas līdz Lietuvas robežai, pēc tam cīnījies pret lieliniekiem Latgalē. 

Par to kā viens no pašiem pirmajiem apbalv. ar LKO III šķ., iecelts par domes locekli, domes priekšsēdētājs līdz ordeņa statūtu pieņemšanai Satversmes Sapulcē, pēc tam domes priekšsēdētāja biedrs. Ordenis piešķirts 1920. gadā

Paaugstināts 1920. g. 13. augustā par ģenerāli. Vidzemes divīzijas komandieris. Galvenā štāba priekšnieks. Karaspēka inspektors un armijas komandieris. L.k.o, domes priekšsēža vietnieks.

1927. g. apbalvots ar LKO II šķ., 1928. g. ar TZO lielkrustu. 

1920. g. 30. jūlijā iecelts par Latvijas armijas Galvenā štāba priekšnieku. Paaugst. par ģenerāli, skaitot no 1920. g. 5. februāra.

1921-1924. g. Karaspēka inspektors.

1928. g. iecelts par Armijas komandieri.

Šajā amatā līdz 1934. g., kad pensionēts. 

Sarakstījis vairākas grāmatas:

• "Senlaiku kara vēsture",
• "Pasaules karš 1914.-1918. Austrumu frontē", (1929.)
• "Latvijas nacionālās armijas cīņas 1919 vasarā un rudenī", (1931.)
• "Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā līdz 1919 jūlijam", (1932.)
• "Pasaules karš 1914, 1915 un 1916 un latviešu strēlnieku bataljonu-pulku cīnas, I (1937.)

Lektors karaskolā un virsnieku kursos.

Piešķirtas Mazsalijas dzirnavas Snēpeles pag.

Apbalvojumi

• Staņislava ordenis, II, III šķ.
• Annas ordenis, II, III, IV šķ.
• Jura ordenis, IV šķ.
• Serbijas Karadžordževiča Baltā Ērgļa ordenis, IV šķ.
• Svētā Jura zobens
• Lāčplēša Kara ordenis, II, III šķ.
• Triju Zvaigžņu ordenis, I šķ.
• Francijas Goda leģiona ordenis
• Polijas "Polonia Restituta" ordenis un Drošsirdības krusts, II šķ.
• Igaunijas Brīvības krusts, I šķ.,
• Lietuvas "Vytis" ordenis, I šķ. 2. pakāpe,
• Somijas Baltās Rozes I šķ. komandiera ordenis,
• Zviedrijas Šķēpa ordeņa lielkrusts.

1944. g. rudenī devies uz Vāciju.

1945. g. pēc Vācijas kapitulācijas atradies padomju okupācijas zonā, no kurienes bijis spiests atgriezties Latvijā. Dzīvojis Rīgā, nodarbojies ar militārās vēstures pētniecību.

Miris 1964. g. 18. februārī Rīgā.

Apbedīts Rīgā, Meža kapos.

***