Mācītājs, 4. Saeimas deputāts, J. Čakstes meitas Janīnas Čakstes vīrs. Miris trimdā, Zviedrijā.

 Dzimis 1893. g. 12. maijā, Rīgā, kur beidzis Rīgas pilsētas ģimnāziju.  

1913. g.iestājies Tērbatas Universitātes teoloģijas fakultātē un stud. korporācijā ""Lettonia*'.  1916. g. iesaukts kara dienestā, beidzis kara skolu Harkovā un kā virsnieks nonācis Tālajos  Austrumos.

Ar Imantas pulku atgriezies Latvijā un iedalīts Armijas Virspavēlnieka štābā.

Pārtrauktās studijas beidzis Latvijas Universitātes teoloģijas fakultātē.

1922. g. 23. jūlijā bīskaps Irbe viņu ordinē par Rīgas pilsētas vikarmācītāju un tai pašā gadā izrauga par Rīgas garnizona mācītāju, kādā amatā bija līdz 1934. g.  1935. g., dibinoties Rīgas Garnizona draudzei, vienbalsīgi ievēlēts par jaunās draudzes mācītāju.

Vairākās Rīgas ģimnāzijās bijis reliģijas mācības pasniedzējs.

Atstājot Rīgas Garnizona mācītāja amatu, pārveido draudzi par Rīgas pilsētas Atmodas Ev.-lut. draudzi.

Ar baznīcas svētku apcerējumiem piedalījies galvenokārt "Latvijas Kareivī". Sabiedriskā dzīvē vairākkārt ievēlēts par Rīgas pilsētas domnieku un 4. Saeimā par deputātu no Kristīgi nacionālās apvienības saraksta.

Latvijas Centrālās padomes 1944.g. 17.marta memoranda parakstītājs.

1944. g. beigās kā bēglis nokļūst Zviedrijā.

Ir vairākkārt ievēlēts par Latvijas Ev.-Lut.Baznīcas Pārvaldes Zviedrijā priekšnieku.  

(1953.05.14.) Latvju Vārds  

  1952. gadā viņu apstiprināja par prāvestu.  

Apglabāts

http://hittagraven.stockholm.se/sv/Skogskyrkogarden/1/30/1A/1/

***

Prost

apglabāts 1980-12-12