Svētais Nikolajs - leģendārs kristiešu svētais, Miras bīskaps IV gadsimta sākumā. Krievu pareizticīgajā tradīcijā biežāk saukts par Nikolaju Brīnumdarītāju (krievu: Николай Чудотворец).

Daudzās Eiropas tautu tradīcijās - Ziemassvētku vecīša, dažkārt saukta par Santa Klausu (angļu: Santa Claus, nīderlandiešu: Sinterklaas, vācu: Nikolaus, itāļu: Babbo Natale utt.), prototips. Slepenu dāvanu nesējs bērniem tradicionāli 5. - 6. decembrī Nīderlandē un Beļģijā, kā arī mazākā mērā citur Centrāleiropā. Citās tradīcijās slepena dāvināšana ir Ziemassvētku vai dažkārt Jaungada svinību sastāvdaļa.

Jūrnieku un bērnu svētais aizbildnis.

Svētā Nikolaja dzīvesstāsts pamatojas uz tradīcijām un leģendām. Piedzimis turīgā ģimenē Romas impērijas Pataras pilsētā (mūsdienu Turcijas Antaljas ilā). Dzīves laikā veicis dažādus brīnumus, kā arī, būdams bīskaps, materiāli palīdzējis ļaudīm.

Dažkārt to veicis slepeni, no kā radusies Ziemassvētku dāvināšanas tradīcija.

Vadījis vairāku pagānu tempļu, arī Artemīdas tempļa Efesā nopostīšanu.

Esot piedalījies Pirmajā Nīkajas koncilā, kaut arī koncila dalībnieku sarakstā viņa nav, kur sašutumā iesitis Ārijam.

Miris Mirā, kur kalpojis par bīskapu. Viens no relatīvi retajiem agrīnajiem kristiešu svētajiem, kuri miruši dziļā vecumā.

Svētais Nikolajs tika apglabāts Mirā.

1071. gadā pēc Bizantijas sakāves Mancikertas kaujā un sekojošās politiskās neskaidības, itāļu jūrnieki no Bari 1087. gadā, pretēji vietējo pareizticīgo mūku gribai, pārveda Svētā Nikolaja pīšļus uz Bari, kur tie atrodas joprojām.