"Gunta Rozentāle aizslīdēja viņsaulē 2012. gada 19. marta rītā pati savās mājās pēc vairāku mēnešu cīņas ar izsējušos vēzi. Dieva miers ir viņu apņēmis.

Gunta piedzima Rīgā 16. aprīlī 1933. gadā.

Bērnība un pirmās skolas gaitas bija Ropažos, kur ģimene dzīvoja, jo tās tēvs, vēlākais teolģijas profesors, Ropažos bija mācītājs.

1944. gadā ģimene dodas bēgļu gaitās uz Vāciju, kur Gunta pabeidza pamatskolu un 2 klases latviešu ģiimnāzijās.

1950. gadā ģimene pārceļas uz Minesotu, ASV, kur Gunta pabeidz vidējo izglītību 1952. gadā.

Ar 1952. gadu uzsāk romāņu filoloģijas studijas Minesotas Universitātē, Mineapolē.

1956. gadā iegūst B.A. grādu spāņu valodā (cum laude), arī franču un vācu valodā.

1956. -1958; 1959.-1961.g. graduētu skolā Minesotas Universitātē.

1961. gadā iegūst M.A. grādu romāņu filoloģijā. PhD - 1968. gadā Minesotas Universitātē.

1958. un 1959. gadā papildinājās Dižonas Universitātē Francijā un iepazinās ar mācības iestādēm Madridē, Spānijā. Ir uzņemta par biedru Minesotas Universitātes valodu un literatūras studentu un mācības spēku goda organizācijā Lambda Alpha Psi un Savienoto Valstu goda organizācijā Phi Beta Kappa, National Honor Society. Gunta strādāja kā mācībspēks no 1961. līdz 1998.g. augstākās izglītības iestādēs - Minesotas universitātē, “Northwestern” un “Augsburg” kolledžās, mācot spāņu valodu un kultūru. Gadu gaitā viņas tituli pieņēmās spožumā: “teaching assistant”, “instructor”, “assistant professor”, “associate professor”, “professor”.

Gunta ar abiem vecākiem Jāni un Spodru Rozentāliem 1957. gadā bija Minesotas Akadēmiskās kopas dibinātāju vidū un batgātinājuši tās sanāksmes.

Rozentālu ģimene bija sirsnīgi dabas draugi un ceļotāji. Viņu auto vienmēr bija gan augu, gan putnu identificējamās grāmatas. Tās tika intensīvi lietotas. Viņu mājas dzīvnieks bija dūja vārdā Gugu. To viņi bija ceļmalā atraduši ar salauztu spārnu. Lūzumu sadziedēja, bet dūja negribēja no Rozentāliem šķirties. Noslēgumā gribētos vēl Guntas pašas vārdus, kas ir nesen rakstītā vēstulē: “Gribētos, lai mūsu draudzes locekļi tiešām cīnītos par savu ticības attīstību un arī vairāk piedalītos Bībeles stundās. Tagad tam ir vislabvēlīgākais laiks, jo tiek satricināta ticība nemitīgai cilvēces augšupejai ar pasaules ekonomisko krīzi, ar arābu sacelšanos, ar katastrofālām dabas parādībām. Lielā zemestrīce tieši Japānā atgādina, cik trausls ir technoloģijas elks, kaut gan ar televīzijas palīdzību visi redzējām, kā jūra kauc un ceļas un pat izkāpj krastā.”

/Aina Dravniece Miniapoles St.Paulas Latviešu ev.lut.draudzes vēstnesim "Svētrīta zvani"/