Georgs Zālītis - mācītājs, teologs, Latvijas ev. lut. baznīcas arhibīskapa vietnieks.

1916.01.29. gadā dzimis Valkā.

1930. gadā absolvējis Rīgas 1. valsts ģimnāziju.

1936 -1940. Latvijas Universitātes teoloģijas fakultātē,

1937.g II. semestrī iestājas studentu korporācijā Lettonija

1941- 1943. Ģertrūdes II draudzes palīgmācītājs,

1943.5.21. izturējis pārbaudījumus pie Baznīcas virsvaldes.

1943.06. 01. ordinēts par mācītāja adjunktu II Ģertrūdes draudzē. (“Baznīcas Ziņas” # 24/1943)

1943.g. 3. jūnijā arhibīskaps Teodors Grīnbergs viņu ordinēja pilntiesīga mācītāja amatā.

Jauno mācītāju nosūtīja kalpot uz Straupes, Lēdurgas un Ķempju draudzēm,

1956. gadā nosūtīts uz Siguldas Sv. Bērtuļa draudzi (tajā norādīts, ka Georgs Zālītis kalpojis draudzē 1945-1997).

1957. gadā mācītājs G. Zālītis uzsāka kalpošanu Rīgas Mārtiņa draudzē, kuras dievnams bija avārijas stāvoklī – mācītājs organizēja remontu grūtajā laikā, kad līdzekļu bija maz un darba daudz. Arhibīskaps Jānis Matulis Georgu Zālīti paaugstināja virsmācītāja pakāpē.

1987. gadā virsmācītājam uzticēja pārraudzīt Rīgas pilsētas prāvesta iecirkni. Jaunais prāvests enerģiski pildīja savus pienākumus, palīdzot draudzēm un mācītājiem tā laika apstākļos, jo problēmu toreiz bija daudz.

1992. gada Sinodē prāvestu Georgu Zālīti ievēlēja Konsistorijas sastāvā, kurā viņš uzņēmās arhibīskapa vietnieka pienākumus.

Toreizējais arhibīskaps Ēriks Mesters savu vietnieku raksturoja šādi:

„Vadot LELB, es iepazinu G.Zālīti tuvākā saskarsmē. Kalpojot draudzēs, Georgs Zālītis ne reizi nekurnēja, bet visu darīja ar prieku un izpalīdzēja citiem. Viņš bija īsts darba rūķis.”

Ieva Ernštreite:

„Viesojoties pie mācītāja, viņš ar sirsnību pieminēja savu klases biedru un vienu no vistuvākajiem draugiem, prāvestu Jāni Liepiņu. Mūžībā jau aizsaukta arī Georga Zālīša dzīvesbiedre, kuras lielā dzīves mīlestība bija dārzs un ziedi. Paskatoties uz orhideju pilno palodzi, sajūtu, ka ziedu skaistums turpina uzmundrināt, nu jau ar meitas Daces rokām un mīļumu,” 

Doma dekāns Elijs Godiņš:

„Esmu pateicīgs Dievam, ka man ir bijusi iespēja uzsākt savu kalpošanu tik pieredzējuša mācītāja vadībā. Tas mani ir pasargājis no vienas otras pārsteidzības un devis dziļāku ieskatu draudzes praktiskajā dzīvē. Varu ar zināmu lepnumu sacīt, ka viņš ir bijis mans Seniors un ka tā esmu varējis piedzīvot kaut ko no tās kalpošanas nepārtrauktības, kas ne katram manas paaudzes mācītājam tika dota,”