Augusts Kirchensteins

Please add an image!
Birth Date:
18.09.1872
Death date:
03.11.1963
Length of life:
91
Days since birth:
55345
Years since birth:
151
Days since death:
22063
Years since death:
60
Extra names:
Augusts Kirhenšteins, Mārtiņa dēls, Август Кирхенштейн, А́вгуст Марты́нович Кирхенште́йн
Categories:
, Academician, Biologist, Hero of Socialist Labour, Member of student's corporation, Minister, Nominee, Order of the Three Stars (Latvia), PhD , Professor, Repression organizer, supporter, Statesman, Veterinarian, WWI participant
Nationality:
 latvian
Cemetery:
Rīgas Raiņa kapi

Augusts Kirhenšteins, formerly spelt Kirchenšteins was a Latvian microbiologist and educator.

He was prime minister of Latvia June 20, 1940-August 25, 1940 and Acting President of Latvia July 21, 1940-August 25, 1940. It was Kirhenšteins pro-Soviet government that requested the incorporation of Latvia into the USSR after the annexation of the country in 1940.

He became a member of the Communist Party in 1941, despite 4 his brothers were killed in Russia (USSR) in 1938 purges

He was Chairman of the Presidium of the Supreme Soviet of the Latvian Soviet Socialist Republic 1940-1952.

Source: wikipedia.org, news.lv

Places

Images Title Relation type From To Description Languages
1Privātmāja Lielupē, JūrmalaPrivātmāja Lielupē, Jūrmalaresidedlv
2The Foreign Minister of the Republic of LatviaThe Foreign Minister of the Republic of Latviaworken, lv, ru
3Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitātelv

    loading...

        Relations

        Relation nameRelation typeBirth DateDeath dateDescription
        1
        Mārtiņš KirhenšteinsFather00.00.183500.00.1900
        2Babe KirhenšteineBabe KirhenšteineMother29.12.184713.11.1938
        3
        Jūlijs Konrāds KirhenšteinsBrother00.00.188500.00.1897
        4
        Herman KirhenshteinBrother23.12.188804.01.1938
        5
        Voldemārs Kārlis KirhenšteinsBrother02.04.188000.00.1912
        6
        Janis KirhensteinsBrother
        7Rudolf KirhenshteinRudolf KirhenshteinBrother07.05.189125.08.1938
        8
        Oskar KirhenshteinBrother25.07.188207.05.1938
        9
        Reinholds Ernests KirhenšteinsBrother00.00.188731.12.1887
        10
        Arnold KirhenshteinsBrother00.00.187810.10.1938
        11
        Berta KirhenšteineSister00.00.187700.00.1956
        12Olga KirhenšteinaOlga KirhenšteinaWife
        13
        Jānis LūkinsUncle00.00.184600.00.1908
        14
        Garijs KirhenšteinsNephew00.00.191900.00.1941
        15
        Arvīds KirhenšteinsNephew00.00.1926
        16
        Jevgeņijs KirhenšteinsNephew04.06.192122.06.1995
        17
        Leonīds KirhenšteinsNephew08.04.192117.09.1944
        18
        Jurijs KirhenšteinsNephew00.00.191600.00.1942
        19
        Valentīns KirhenšteinsNephew18.08.191300.03.1945
        20Lidija KirhenšteineLidija KirhenšteineNiece17.01.190215.01.1943
        21
        Raisa KirhenšteinsNiece00.00.191500.00.1998
        22Elvīra PrinceElvīra PrinceNiece07.06.192713.01.1976
        23Vera KirhenšteineVera KirhenšteineFoster daughter
        24
        Jeļena KirhenšteinaSister in-law00.00.188825.11.1966
        25
        Anastasija KirxenshteinSister in-law00.00.1888
        26
        Anastasija KirhenšteinsSister in-law00.00.188800.00.1943
        27
        Aleksandra KirhenšteinsSister in-law00.00.189615.12.1946
        28
        Jānis LūkinsGrandfather00.00.181400.00.1866
        29
        Mārete LūkinsGrandmother00.00.182027.12.1907
        30
        Liberts LūkinsGreat grandfather00.00.178400.00.1831
        31
        Karlīne Šarlote LiepiņaCousin00.00.186500.00.1957
        32
        Emma Luīze LubausCousin00.00.187700.00.1943

        13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Submit memories

        17.06.1940 | Red Army of Soviet Union occupies Latvia, Estonia

        Submit memories

        15.07.1940 | PSRS armijas okupētās Latvijas teritorijā notiek neleģitīmas Tautas Saeimas vēlēšanas

        Tās bija "vēlēšanas bez izvēles",- balsot varēja par vienīgo "Darba tautas bloku". Politiķis Atis Ķeniņš mēģināja iesniegt arī Demokrātiskā bloka sarakstu, ko padomju varas iestādes nepieļāva un ieslodzīja viņu cietumā. Oficiāli vēlēšanās piedalījās 1 155 807 vēlētāji. Nesagaidot vēlēšanu iecirkņu slēgšanu, vēlēšanu komisija paziņoja, ka 97,6% vēlētāju ir nobalsojuši par Darba tautas bloka kandidātiem. Nākamajās vēlēšanās- jau pēc kara,- "nepilnība" tika labota,- vēlēšanās parasti piedalījās virs 99% vēlētāju

        Submit memories

        27.07.1940 | Notiek pēdējais Kara skolas izlaidums. Tajā piedalās A. Kirhenšteins

        Submit memories

        30.07.1940 | Uz Maskavu no Rīgas izbrauc delegācija ar lūgumu uzņemt Latviju PSRS sastāvā

        1940.gada 30. jūlijā Rīgas dzelzceļa stacijā svinīgi pavada 20 PSRS marionešu - deputātu delegāciju, kas dodas uz Maskavu ar lūgumu uzņemt Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku Padomju Savienībā.

        Submit memories

        02.08.1940 | Padomju Latvijas delegācija noliek vainagu Ļeņina mauzolejā Maskavā

        Pēc Latvijas okupācijas, PSRS izveidotā marionešu valdība uzsāka aktīvu darbību Latvijas aneksijas "oficiālai noformēšanai"/ 1940.gada 2.augustā Padomju Latvijas delegāti Augusta Kirhenšteina vadībā noliek vainagu Ļeņina mauzolejā

        Submit memories

        05.08.1940 | Ar PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR - Latvija tika inkorporēta PSRS sastāvā

        Submit memories

        14.06.1941 | Soviet act of genocides against non-russians. The June deportations

        Submit memories

        14.06.1941 | Litene. Latvian "Katyn"

        After occupation of Latvia in 1940, part of "neutral" former Latvian Army officeers were included in the staff of Red Army. On 14 of June 1941, under cover of the military manouvres about 400 Latvians were surrounded, disarmed and those who captured, sent to Norilsk. Major part of deported were killed in exile (80 or ~20% survived)

        Submit memories

        01.07.1941 | Rīgu okupē vācu karaspēks

        Submit memories

        13.10.1944 | Vācijas okupācijas spēkus Rīgā bez cīņas nomaina PSRS okupācijas spēki un paliek 50 gadus

        Submit memories

        02.03.1945 | Latviešu cīņas pret padomju okupāciju. Stompaku (Stampaku) kauja

        Submit memories

        08.05.1945 | WW2. Courland pocket. Ezere. Signing place of surrender of German Army

        Submit memories

        23.02.1946 | Zūru kauja

        Nevienlīdzīgās cīņas pret padomju otrreizējo okupāciju pēc 2. Pasaules kara ilga līdz pat 1956.-57. g. Viena no šādām kaujām notika Zūru mežniecībā, pie "Vārnu valka", netālu no Dzelzkalnu mežsarga mājām.

        Submit memories

        14.12.1946 | Komunistiskās partijas izpildstruktūra- VDK iznīcina latviešu mežabrāļu Krēmeru grupu

        1945. gada sākumā partizānos devās tā laika inteliģence, zemnieki, kas Latvijas brīvvalsts laikā bija iekopuši savas saimniecības, patriotiskā jaunatne, kas neizvēlējās ceļu evakuēties uz Rietumiem un pamest dzimto zemi. Cesvaines pusē par partizānu komandieri izvirzījās Kārlis Krēmers, kas devās mežā kopā ar savu tēvu, brāli un māsu. Krēmeru dzimtai piederēja plaša saimniecība un ķieģeļu ceplis. Krēmera grupā ap 40 nacionālo partizānu galvenais mērķis bija nepieļaut padomju varas nostiprināšanos Cesvainē un apkārtējos pagastos. Bruņotā pretošanās padomju režīmam tika sagrauta tikai pēc 9 gadu cīņām. Daudzi nacionālie partizāni tolaik netika apbedīti kapsētā, jo viņus dēvēja par bandītiem.

        Submit memories

        17.03.1949 | Īles kauja

        1949. gada 17. martā 24 "mežabrāļi", kas tobrīd atradās bunkurā, izcīnīja savu pēdējo kauju pret 760 vīru lielo PSRS okupācijas spēku- Valsts drošības ministrijas jeb čekas karaspēku. Bojā gāja 15 partizāni, deviņi tika sagūstīti un kopā ar atbalstītājiem izsūtīti uz Sibīriju.

        Submit memories

        25.03.1949 | Acts of genocide: 94779 Estonians, Latvians and Lithuanians, labeled as enemies of the people, were deported

        Operation Priboi ("Coastal Surf") was the code name for the Soviet mass deportation from the Baltic states on March 25–28, 1949, called March deportation by Baltic historians. Very often historians mismatch these acts of genocide with politically based purges in Soviet Union.

        Submit memories

        16.01.1950 | Viļakas pusē kaujā ar čekistu karaspēku gāja bojā 14 A. Plešanova (Boļšaka) grupas nacionālie partizāni

        Submit memories

        Tags