Alfrēds Dziļums dzimis Jura Dziļuma un Helēnas Šteinertes ģimenē vectēva Indriķa Dziļuma mājā - Doles pagasta Jeņčos [Sagrauti 1. pasaules karā un nav atjaunoti: tika pievienoti Kalna Vačiem, jo tur ieprecējās Indriķa meita Emīlija. Jeņču kalniņš ar īpašo priedi tagad Ķekavas pagastā.]

Agri zaudējis māti un drīz pēc atgriešanās no bēgļu gaitām arī tēvu, tādēļ bērnību un agro jaunību pavadījis ne tikai pie pamātes Pūriņos [Baldones pagastā], bet arī pie tēva vecākiem Jeņčos un pie aizbildņa, tēvamāsas vīra, Jāņa Garozas Doles pagasta Kalna Vačos [sagrauti 1. pasaules karā un atjaunoti, sagrauti 2. pasaules karā un pilnīgi novākti kolhozlaika meliorācijā; tagad   Ķekavas   pagastā].

Iesvētīts Doles draudzes Sv. Annas baznīcā Ķekavā [1925].

Mācījies Apiņa skolā [Baldones pagastā] un Olava komercskolā Rīgā. Agri apguvis visus lauku darbus, strādājis mežā un uz būvēm, pludinājis plostus Misā, izmēģinājis fotoaģenta gaitas. Rakstniecības domas sākušas rosīties, staigājot aiz arkla garajās Kalna Vaču tīrumu vagās.

Pirmās publikācijas 1925. g. laikrakstā "Meža dzīve". Karadienesta laikā tapusi pirmā luga "Pie ozola", kas drīz iestudēta uz amatierskatuvēm. Kopā ar Pulkarnes amatieraktieriem iestudējot Blaumaņa lugas, iepazīta un iemīlēta Mirdza Meijere, kas drīz kļūst par Rietumu [Baldones pagastā] saimnieci.

Četras šajā laikā sarakstītās lugas ir izrādītas uz Doles tautas nama [Ķekavā] skatuves, un arī vienīgo reizi Alfrēds Dziļums iejuties aktiera lomā - spēlējot Alderu Blaumaņa "Ugunī".

Kad iznāk romāns "Saplēstā krūze", šī notikuma atzīmēšana risinās ārpus Rīgas, sākoties ar zveju Ķekavas dzirnevezerā.

Iesaukums leģionā un atvadas no ģimenes 1944. gada rudenī izrādās šķiršanās uz mūžu.

Kopā ar Latviešu leģiona 1. būvpulka 2. bataljonu prettanku grāvju rakšana Polijā pie Tornas, baisās krievu tanku gaidas ievainoto lazaretē Vācijā - tas viss rod atspoguļojumu grāmatās.

Pēc kara DP [pārvietoto personu] nometnēs rit rosīga kultūras dzīve. Pavisam Vācijas periodā izdots ap desmit  A. Dziļuma grāmatu [dažas vēlāk atkārtotos izdevumos apvienotas zem viena nosaukuma].

Dzimtenes zaudējuma sāpes un vientulība tuvina rakstnieku un Mērbekas teātra aktrisi Irmu Vārpu; izveidojas ģimene, un 1947. g. piedzimst meita Kristīne.

A. Dziļums 1950. g. martā vācu kuģa ogļu kravas telpā nelegāli aizbrauc uz Zviedriju, dabū darbu un jau ziemā izsauc pie sevis sievu un meitu. Zviedrijā nodzīvotajos 25 gados viņš sarakstījis 16 romānus [12 tēlo dzīvi Latvijā, 4 - kara un trimdas notikumus], 4 atmiņu grāmatas, darbojies žurnālistikā un rakstījis īsprozu, pievērsies arī dramaturģijai [4 lugas un 3 paša romānu dramatizējumi].

Rakstnieka mūžs noslēdzās Zviedrijā - laivā uz ezera... Vakars uz ezera - arī kādai viņa grāmatai tāds nosaukums.

Alfrēdu izvadīja 1976.g. 12. jūnijā no Nyed’as baznīcas, Molkomā, Vermlandē. Turpat apbedīts - Nyeds Kirkogatan.

http://www.svenskakyrkan.se/default.aspx?id=639907

Ģimenei ir vasaras māja 10 km attālumā no šīs baznīcas/kapu vietas, un vieta saucās „Källorna” (tulk. „Avoti”). Kilometru tālāk ir ezers „Mangen”, kur Alfrēds Dziļums makšķerējot nomira.

***

Ar savu literāro darbību Alfrēds Dziļums visu mūžu ir bijis un joprojām ir latviešu tautas ierindā [citāts no kādas viņa vēstules tuviniekiem]. Viņa grāmatas arī turpmākajos gados iznākušas atkārtoti, un Kopotos rakstus tagad Latvijā izdod bijušā Zviedrijas trimdinieka J. Šleiera apgāds "Daugava". 

Vēsturiskie notikumi simt gadu laikposmā, mūsu novada daba un apdzīvotās vietas, novadnieku rakstura iezīmes un savstarpējās attiecības, - autora iztēles paspilgtinātas un samiksētas, atpazīstamas daudzos Alfrēda Dziļuma darbos. Bez tam - viņa grāmatas lasot, rodas sajūta, ka ne tikai lugām, bet arī pārējiem darbiem autors vismaz iztēlē ir precīzi nodefinējis skatuves iekārtojumu - t. i. darbības vidi, darbojošos personu izskatu un raksturu, kopējo skaņu un gaismu partitūru...  

Romāni 

• §  "Raženā audze" (1938)
• § "Viršu druvas" (1939)
• §  "Gaišie logi" (1940)
• §  "Saplēstā krūze" (1942)
• §  "Tornas grāvrači" (1949)
• §  "Vakars uz ezera" (1951)
• §  "Vēja kaņepe" (1951)
• §  "Pārvietotie" (1955)
• §  "Mežlejas taurētājs" (1956)
• §  "Laila no Rīgas" (1958)
• §  "Nokaltis zars" (1960)
• §  "Cilvēki vētrā" (1961)
• §  "Aklā ezera velns" (1965)
• §  "Vilka zobs" (1967)
• §  "Vēja melderis" (1969)
• §  "Tiesa svētdiena" (1970)
• §  "Vienas vasaras zieds" (1971)
• §  "Lai neaizmirstam" (1972)
• §  "Kurzemes sirds vēl dzīva" (1973)
• §   Celmenieku triloģija ("Celmenieki","Rīta cēliens","Dieva dzirnas", 1948—1953)
• §   "Gaidi mani!" (1975)
• §   "Kurzemīte, sērdienīte" (1976)

Stāstu krājumi

• § "Meži deg" (1947)
• §  "Plosti sēklī" (1978)
• §  Pasaku triloģija "Dieva dārzs" ("Sarkanais velns", "Meža Andrievs" un "Sētnieks Čiepsts" 1946 - 1950)

Lugas

• §  "Pie ozola" (1931)
• §  "Beigu sākums" (1964)

Audiobiogrāfiskie darbi

• §  "Zeme dzīvo" (1962)
• §  "Pēdas rīta rasā" (1964)
• §   "Aizaugušās drupas" (1968)
• §   "Mežu aizvējā" (1974)

Avoti: wikipedia, nmkk, meitas Kristīnes Bergholcs atmiņas