Dzimusi Liepkalna-Ozolu pagastā četru bērnu gimenē.. Soc.dem partijā no 1910.gada.

Emīlijas Krustiņsones un Augusta Ozoliņa ģimenē 1917.g. dzimusi meita Elga Krustiņsone (Bojarska, Klekere). Emīlija piedalījās Oktobra revolūcijā Petrogradā. Bija vēl divas māsas revolucionāres cariskajā Krievijā un pēc 1917.gada - Marta un Elizabete (Elza Krustiņsones.

Ievainotā komuniste. A.Pesa atmiņās par atkāpšanos no Rīgas 1919.g. 22. jūnijā raksta: "Ropažu stacijā redzēju vienu otru mūsu biedrīti ar šautenēm. Tur bija arī Andrejs Upītis. Krustiņsone Emīlija bija nosēdusies ar Elgu klēpī un šauteni blakus. Uz to skatoties, iedomājos, ka viņas sejā sakrātas visas pasaules bēdas "

1921. gadā  darbojās pagrīdē Latvijā. 1922. gadā pēc aresta apmaiņas kartībā izsūtīta uz Krieviju. 1929.g. beigusi Ļeņingradas universitāti. No1924.g. strādāja Ļeņingradas valsts arhīvā, 1935-37 bija šī arhīva direktore.

Dzīvoja Ļeņingradā, 1938.gadā izslēgta no partijas kā tautas ienaidniece. Ar meitu Elgu un mazdēlu, nākošo aktieri Aleksandru Bojarski tika izsūtīta uz  Vologdas apgabala Šangajevas sādžu. No 1939.gada "Sojuzkož" grāmatvede. 1941.gadā atjaunota partijā un ataicināta uz Ļeningradu, kur blokādes laikā strādāja hospitālī. 1943.gadā evakuēta, dzīvoja pie māsasmeitas Lilijas Lencmanes Jaroslavļas apgabala Rostovā.

1944. gadā nosūtīta uz Jelgavu. Emīlija sākumā bija dzimtsarakstu nodaļas pārzine, tad darbs Jelgavas partijas komitejā, bet no 1946.gada līdz pensijai 1957.gadā bija Jelgavas Valsts Zinātniskās bibliotēkas direktore. Latvijas kom.partijas trīs kongresu delegāte. LPSR Nop.bag.kultūras darbiniece 1955.g.

Komunistes-ideālistes visas trīs māsas Krustiņsones pildīja partijas uzdevumus, kalpoja kā propagandistes, aģitatores un lektores.