Ērika Vilhelmīne Vulfsone dzimusi 23.07.1908 (pēc v. s.) plkst. 7 no rīta tipogrāfa Aleksandra Vilhelma Eižena Vulfsona un viņa sievas Juliānas Amālijas (dzim. Pētersone) ģimenē kā pirmais no diviem bērniem. Dzimšanas vieta – Rīga.

Kristīta 05.10.1908 (pēc v. s.) Rīgas Sv. Jāņa ev. lut. baznīcā. Kūmas: Vilhelmīne Brāķere; Alvīne Jankovska; Nikolajs Vulfsons. [1]

Brālis – Rihards Augusts.

Ticība: luterticīga.

Tautība: latviete.

Pilsonība – Latvijas. [2, 6, 8] Pilsones iekšzemes pase izdota 16.04.1925, [6] 02.01.1928 [2, 3, 5] un 12.06.1940. [3]

15.09.1919-06.06.1924 mācījusies Rīgas pilsētas 2. pamatskolā, bet 30.08.1926-1930 – Rīgas pilsētas 3. ģimnāzijā. [7, 8] Pilnu ģimnāzijas kursu pēc otrā nozarojuma tipa [A] beigusi [7, 8, 18, 21] 16.06.1930. No apgūtajiem 22 mācību priekšmetiem 21 saņemts vērtējums “ļoti labi (5)”, tikai vingrošana apgūta ar labām sekmēm (4). [7, 8]

Vēlēdamās turpināt izglītību, 1931. g. iestājusies Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Dabaszinātņu nodaļā. Matrikulas numurs: 16210. [2, 8] 1936. g. sākumā studijas pārtraukusi. Pēc 02.12.1936 iesniegtā lūguma 14.12.1936 ar Dekānu padomes lēmumu uzņemta atpakaļ. Studijas atsākusi 1936./37. m. g. otrajā semestrī. [8] 26.05.1937 LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultāte izdevusi pagaidu apliecību, kurā norādīts: līdz 1937. g. pavasara semestrim bija izturējusi visus pārbaudījumus iepriekšējo kursu priekšmetos un 1937. g. pavasara sesijā nolikusi akadēmiskos gala pārbaudījumus Dabas zinātņu nodaļas Zooloģijas grupā pilna universitātes kursa apmērā; lai iegūtu dabas zinātņu kandidāta grādu un saņemtu LU diplomu, bijis nepieciešams divu semestru laikā iesniegt zinātnisko darbu ar apmierinošu vērtējumu. [2] Studijas nav beigusi. [2, 8]

Vēlēdamās strādāt par skolotāju, studiju laikā Dabas zinātņu nodaļā izvēlējusies studēt un ļoti sekmīgi izturējusi pārbaudījumus pedagoģiskos priekšmetos: Dabas zinātņu metodika, Vispārīgā pedagoģija (divgadīgs kurss), Ģeogrāfijas metodika, Loģika un atziņas teorija. [2]

Nodarbošanās: ierēdne, [3] dabaszinību skolotāja. [2] Strādājusi Latvju sieviešu nacionālās līgas veselības kopšanas punktā, [22] Izglītības ministrijas Skolu  departamenta Budžeta un grāmatvedības nodaļā par I šķiras rēķinvedi (grāmatvedi). [15, 16] No Izglītības ministrijas saņēmusi tautas gāzmasku. [5] Kopā ar savu nākamo vīru strādājusi Rīgas pilsētas Kirova rajona 2. rūpkombinātā par grāmatvedi. [23]

06.10.1937 lūgusi Izglītības ministrijas Pamatskolu skolotāju cenza komisiju un Vidus un arodu skolu skolotāju cenza komisiju cenzēt viņu attiecīgi par pamatskolas un vidusskolas skolotāju dabas zinātnēs un ģeogrāfijā, jo viņai bijis nepieciešamais apliecinājums par izglītību un izturētajiem pārbaudījumiem dabas zinātņu un ģeogrāfijas metodikā un pedagoģiskajos priekšmetos. 08.10.1937 Izglītības ministrijas Skolu departaments izdevis pagaidu apliecību, ar kuru apliecināts, ka Tautskolotāju cenza komisija 07.10.1937 cenzējusi Ēriku-Vilhelmīni Vulfsons par skolotāju-praktikanti dabas zinībās un ģeogrāfijā pamatskolās ar algu pēc 15. kategorijas. 04.12.1937 Izglītības ministrijas Skolu departaments izdevis pagaidu apliecību, ar kuru apliecināts, ka Vidusskolu skolotāju cenza komisija 29.11.1937 cenzējusi Eriku Vulfsons par vidusskolu skolotāju kandidāti bez augstskolas izglītības, piešķirot tiesības mācīt dabas zinības. Pret pagaidu apliecību ticis izsniegts vidusskolu skolotāju diploms. [2]

19.04.1940 vienlaicīgi ar māti un brāli iesniegusi Iekšlietu ministrijai lūgumu par uzvārda maiņu. [5, 20] Dzimtas uzvārdu "Vulfsons" vēlējušies nomainīt nelatviskuma dēļ. Tikuši izraudzīti divi uzvārdi, no kuriem veikt izvēli: „Vaivars” un „Vītums”.5 Pieteikumā visa ģimene lūgusi piešķirt uzvārdu „Vītums”. [5, 20] 11.05.1940, izskatot iesniegto lūgumu, tika ļauts turpmāk saukties uzvārdā „Vītums”. Lēmums stājies spēkā tajā pašā dienā. [5]

Laulājusies ar šķirteni [11, 23] Jāni Pursi  (22.09.1893 [4]/23.09.1893, [12, 13, 23] Sanktpēterburga [23]/Pēterburgas guberņa [4], Krievija – 19.08.1968 [9, 12, 13]) 12.03.1948 Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā. [23] Atraitne.

Ārstējusies Rīgas pilsētas slimnīcā: ievietota 25.07.1932, jo, uzturēdamās Ikšķilē, paklupusi un salauzusi labo kāju. [22]

Dzīvojusi Rīgā, Krišjāņa Barona ielā  81-14; [5, 6, 8] Krievu (Aldaru) ielā 1-3; [3, 5] Krišjāņa Barona ielā 81-6. [2, 3, 8, 20]

Mirusi 77 gadu vecumā. [10, 17]  

Apbedīta 11.10.1985 [17] Rīgā, I Meža kapsētā. [10, 17]

________________________________________

[A] Atbilstoši vidējo mācību iestāžu klasifikācijai ģimnāzijas tika iedalītas piecos tipos. [19] Rīgas pilsētas 3. ģimnāzijā pilnu ģimnāzijas kursu varēja apgūt trijos nozarojuma tipos: pirmajā, otrajā un trešajā nozarojumā. [18, 21] Otrais nozarojums atbilda neoģimnāzijai, kurā galvenā vērība tikusi pievērsta divu moderno – vācu un angļu vai franču – valodu apguvei, pievēršoties arī praktisko dabaszinātņu kursu apguvei. [14]

Avoti:

1. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Sv. Jāņa (Riga, St. Jahanni); 1908 Dzimušie. Laulātie. Mirušie (latviešu) II draudze; 29. kadrs, 269. ieraksts.
2. LVVA, 1632. f., 1. apr., 23918. lp.
3. LVVA, 2942. f., 1. apr., 1358. l., 39. lp. o.p.-40. lp., 117. lp. o.p.- 118. lp.
4. LVVA, 2996. f., 15. apr., 31329. l.
5. LVVA, 2996. f., 20. apr., 25369. l.
6. LVVA, 2996. f., 20. apr., 28879. l.
7. LVVA, 6637. f., 6. apr., 1895. l., 113. lp. o.p.-114. lp.
8. LVVA, 7427. f., 1. apr., 15934. l.
9. 19. augustā… Rīgas Balss, Nr. 196 (1968, 21. aug.), 7. lpp.
10. Ērika Purse [tiešsaiste]. [B. v.] : Cemety : kapsētu informācijas digitalizācija un datu pārvaldības sistēma, 2022 [skatīts 2022-12-25]. Pieejams: https://www.cemety.lv/public/deceaseds/827073?type=deceased.
11. Jānis Dānieļa d. Pursis… Cīņa, Nr. 59 (1946, 12. marts), 6. lpp.
12. Jānis Pursis [tiešsaiste]. [B. v.] : Cemety : kapsētu informācijas digitalizācija un datu pārvaldības sistēma, 2022 [skatīts 2022-12-25]. Pieejams: https://www.cemety.lv/public/deceaseds/827072?type=deceased.
13. Jānis Pursis [tiešsaiste]. [B. v.] : Timenote.info, 2022 [skatīts 2022-12-25]. Pieejams: https://timenote.info/lv/Janis-Pursis.
14. Ko nosaka jaunais skolu iekārtas projekts. Latvijas Kareivis, Nr. 115 (1928, 24. maijs), 4. lpp.
15. Likumi un rīkojumi. Pārmaiņas I.[zglītības] M.[inistrijas] padoto darbinieku sastāvā. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 2 (1939, febr.), 302.-304. lpp.
16. Likumi un rīkojumi. Pārmaiņas I.[zglītības] M.[inistrijas] padoto darbinieku sastāvā. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 5/6 (1939, maijs/jūn.), 769.-777. lpp.
17. Pēc grūtām ciešanām… Rīgas Balss, Nr. 233 (1985, 10. okt.), 8. lpp.
18. Skolas beiguschee. Pehdejā Brihdī, Nr. 138 (1930, 22. jūn.), 9. lpp.
19. Skolu dzīves kronika. Atkal ģimnāzijas! Mūsu Nākotne, Nr. 18 (1929, 5. okt.), 552. sl.
20. Sludinājums. Iekšlietu ministrijai… Valdības Vēstnesis, Nr. 94 (1940, 26. apr.), 6.-7. lpp.
21. Widusskolu beiguschee jauneeschi. Pehdejā Brihdī, Nr. 137 (1930, 21. jūn.), 10. lpp.
22. Оступившись сломала ногу. Сегодня, № 204 (1932, 25 iюля), с. 4.
23. Foto un dokumenti no ģimenes arhīva.