Dzimis 1891. g., 13. februārī Alšvangas pag., Aizputes apriņķī, kā amatnieka-rokpeļņa dēls. Pēc Ēdoles ministrijas skolas beigšanas, dažus gadus nodarbojas kā pagasta darbveža māceklis un palīgs, turpinot izglītību pašmācības ceļā. 1911.g. iestājās Kuldīgas tirdzn. skolā, kuru beidz 1913.gadā. 1914.gada jūlijā tiek mobilizēts un nosūtīts kā I šķ. rezervists uz Kauņas cietoksni. 1915.g. sākumā beidz instruktoru rotas kursu.
Tā paša g. 1.augustā beidz Pleskavas praporščiku skolu un kā virsnieku iedala 496. Vilkomiras kājn. pulkā. Šī pulka sastāvā atroda Kauņas, Viļņas, Smorgoņas un Rīga frontēs (Skrīveri — Ikšķile, Ķekava — Bērzeminde), 1916.g. rudenī pulku pārsviež uz Dobrudžu Rumānijā. 1917.g. sākumā uz paša vēlēšanos tiek pārcelts uz 1. Daugavgrīvas latv. strēln. pulku, kuru komandē pulkv. Briedis. Par kaujas nopelniem krievu armijā apbalvots ar Sv. Annas 4. un 3. šķ. un Sv. Staņislava 2. un 3. šķ. ordeņiem. 1919. g. 28. janvārī kā virsleitnants iestājās Nacionālā armijā un iedalīts 1. Neatkarības rotas ložmetēju posmā. Vēlāk nozīmēts par jaunformējamo spēku ložmetēju instruktoru Liepājā. Pēc pagaidu valdības atgriešanās tiek piekomandēts Angļu misijai, kura dodas uz Kauņu. Kopā ar misiju un Igaunijas milit. pārstāv. piedalās Poļu-Lietuvju robežsadursmes likvidēšanā, par ko apbalvots ar Lietuvas brīvības medaļu. Bermontiādes laikā atrodas Liepājā, kā Lejas Kurzemes kara apgab. štāba sevišķu uzdevumu virsnieks. Pēc 4. Zemgales divīzijas saformēšanas ieņem tādu pašu amatu šīs divīzijas štābā. Pēc miera noslēgšanas pāriet uz 11. Dobeles kājn. pulku, kurā komandē instruktoru rotu, kājnieku bateriju un ierindas rotu, izpildot apm. 3 gadus bataljona komandiera amatu. Dienesta laikā beidz ar I šķiru virsnieku kursus, bataljona komandieru kursus un virsnieku strēlniecības kursus. Tāpat iziet militārās slēpošanas kursus pie Somu armijas Kuopio. Pēc 15. maija pārvērtībām iecelts par Daugavpils pilsētas bāriņitiesas locekli, bet dažus mēn. vēlāk — par priekšsēdētāju. 1935. g. oktobrī iecelts par Daugavpils pilsētas komandantu, bet 1936. gada 1. jūlijā par Rīgas pref. vecāko palīgu. Apbalvots ar 3. Zvaigžņu ord., 5. šķiru. Izpildījis dažādus sabiedriskus amatus virsnieku saimē un sastāvējis par valdes locekli Daugavpils latviešu krājaizdevu sabiedrībā. (Policija, 01.07.1936)

---

Kārlis Jānis Jēkabs Jansons, dzim. 1891. g. 13. februārī Alšvangas pag., ar

-sievu Valentīni (Līna), dzim. Cābels, dzim. 1901. g. 19. nov. Rīgā, un bērniem:

-dēlu Tālrītu-Ludvigu, dz. 1920. g. 15. nov. Rīgā,

-meitu Dzintru, dzim. 1923. g. 18. dec. Daugavpilī,

-dēlu Kārli-Laimoni, dzim. 1925. g. 29. okt. Daugavpilī, un

-dēlu Aivaru, dzim. 1937. g. 25. maijā Rīgā, dzīvo Rīgā, Aspazijas bulv. 14, 1. dz.,

vēlas turpmāk saukties uzvārdā „Jaunarājs". (Valdības vēstnesis, 17.02.1940)