Mirdza Šmithene - sava laika leģendāra skatuves dīva.

Dzimusi amatnieka ģimenē, mācījās Maldoņa sieviešu ģimnāzijā (1902-04).

Savulaik, vēl nepabeigusi ģimnāziju, bija aizbēgusi no mājām, jo vecāki neatbalstīja viņas vēlmi nodarboties ar teātra mākslu. Pavisam jauniņa toreiz apprecējās ar aktieri Jāni Gūteru, kas vēlāk kļuva par slavenu filmu režisoru Vācijā. Laulība ātri izira, jo Gūters ieskatījās Marijā Leiko un abi kopā devās uz Austriju. Vēlāk Mirdzai bijis vairākus gadus jaunāks mīļākais - Dailes teātra mīlētāju lomu tēlotājs un Rīgas meiteņu mīlulis Kārlis Pabriks.1949.gadā no Krievijas atgriezās Mirdzas jaunības dienu draugs aktieris Vilis Bergmanis. Viņi ātri kļuva par pāri un nodzīvoja saticīgi līdz mūža galam.

No 1904.gada spēlēja uz Rīgas nomaļu skatuvēm, spēlējot kopā ar Mariju Leiko, Jāni Gūteru un Rūdolfu Bērziņu.

1908.gadā sāk darbu "Apollo" teātrī Grīziņkalnā, pāriet darbā uz Jauno Rīgas teātri (1908-15), vienlaicīgi mācoties Dubura un Gižicka kursos.

Tēloja liriski naivās lomas.

Spēlējusi Pēterburgas latviešu trupā (1915-18), Valkas pagaidu nacionālajā teātrī (1918).

No 1919. gada Latvijas Nacionālā (vēlāk Drāmas) teātra aktrise, kur darbojusies līdz mūža nogalei.

Tēloja arī komiskus raksturus un sirsnīgas mātes. Minamas lomas lugās: Dina Raiņa "Jāzeps", Magone Raiņa "Krauklītis", Blaumaņa lugās Ilze, Kārlēns, Zelmiņa, Brigaderes Sprīdītis, Hedviga Ibsena "Meža pīles".

Dzīvoja Rīgā, divistabu dzīvoklī, Stabu ielā 75.

Apbedīta Rīgas Meža kapos, Mākslinieku kalniņā.