"Latvija" 1961.gada jūlijā raksta: "Beidzot noticis tas, ko sidnejieši jau labu laiku nojauta, 2. jūlijā uz Latviju devās Arnolds Lubavs ar sievu. Lubava vārds pēdējos gados vairākkārt pieminēts visos kontinentos, visvairāk gan viņa bēdīgi slavenās meitas Vijas dēļ, kas gan pirms diviem gadiem no Latvijas atbrauca pie tēva, bet pēc trim mēnešiem devās atpakaļ un visu laiku propagandēja pret brīvās pasaules latviešiem. Arnolds Lubavs Sidnejā nodzīvoja 10 gadus un bija ticis pie savas mājas un auto. Dzīvodams viens, viņš neatrāvās no latviešu sabiedrības un dziedāja pat korī. Lubavs ātri pārmainījās, kad atbrauca sieva un meita. Viņš vairs nekur negāja un nekur nepiedalījās, bet klusībā pārdeva māju un auto. Ar to aizdomas apstiprinājās, ka Lubavs domā doties mājās. Nu tas ir noticis. Gadījums lieku reizi apstiprina to, ka katram jaunākam, kam atļauts izbraukt, dots līdz uzdevums vismaz tuviniekus pierunāt agriezties mājā."

1960.gadā par Arnolda Lubava meitu rakstīja "Latvija": " Nesen mūsu laikrakstā ziņojām, ka 13 latviešiem izdevies izkļūt no okupētās dzimtenes pie tuviniekiem Austrālija. Šo 13 atbraucēju vidū bija arī 17 g. vecā Vija Lubava, kura kopā ar māti ieradās pie tēva Arnolda Lubava Sidnejā. Tagad Vija Lubava devusies atpakaļ uz okupēto Latviju. Sidnejas latvieši par šādu meitenes soli nav pārsteigti. Jau kopš atbraukšanas Vija Lubava bijusi noslēgta un labprāt negājusi latviešu sarīkojumos. Viņa neesot draudzējusies arī ar Sidnejas latviešu jauniešiem. Sarunās viņa neslēpusi, ka Sidnejas latvieši viņai nepatīkot, tie neesot nekādi latvieši, īstie latvieši esot Latvijā. Viņa nemācījusies arī angliski un neturpinājusi arī izglītību. Darbu viņa no saukusi par vergošanu kapitālistiem. Viņa neslēpusi, ka nav braukusi uz palikšanu, jo okupētajā Latviiā gaidot līgavainis. Nu pēc trim mēnešiem brīvībā viņa devusies atpakaļ pie īstajiem latviešiem. Šķiet, ka Vijas Lubavas soli neviens nenosodīs. Viņa jau no zīdaines gadiem piesūcināta ar komunisma mācībām un brīvo pasauli skatīja vēl šo mācību ietekmē. Un 17 gadi nav tas vecums, kad var atšķirt brīvību no verdzības. Taču brīvībā pavadītie trīs mēneši meitenes dvēselē bös atstājuši kaut ko labu, ko viņa varbūt atskārtis gan tikai vēlāk, un tad arī zudīs īgnums pret neīstajiem latviešiem, resp. trimdiniekiem "