Dzimis Ilūkstes rajona Rubeņu ciemā zemnieku ģimenē. Četrpadsmit gadu vecumā viņš sāka darba gaitas tēva saimniecībā. 1941. gadā viņu arestēja un līdz 1944. gadam viņš bija ieslodzījumā Salaspils koncentrācijas nometnē.Vēlāk līdz 1950. gadam viņš dienēja Padomju armijā. Pēc demobilizēšanās strādāja Aknīstes rajona finansu nodaļā par vecāko inspektoru un vadītāju, pēc tam Ilūkstes izpildu komitejā par plānu nodaļas vadītāju. Pēc padomju un partijas skolas beigšanas viņu ievēlēja par Madonas rajona kolhoza «Komunārs» priekšsēdētāju. 1964. gadā viņš sāka strādāt Rīgas rajonā, vispirms par KP Rīgas rajona komitejas instruktoru, pēc tam -- partijas pirmorganizācijas sekretāru Olaines sovhozā. Kopš 1971. gada maija P. Edmiņš bija Juglas zvērkopības sovhoza direktors. Pēteris Edmiņš parādīja sevi kā labu organizaloru. Zināšanas plaši pielieloja praksē, Iielu darbu veica partijas pirmorganizācijas lomas celšanā, risinot saimnieciskos un politiskos jautājumus, kā arī sovhoza ekonomikas nostiprināšanā. Aktīvi piedalījās sabiedriskajā darbi, bija delegāts Latvijas KP 11. kongresā. Par labu darbu P. Edmiņš apbalvots ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstu un medaļu «Par darba varonību».