Letoniste, fonētiķe, leksikoleģe, frazeoloģe un pedagoģe. Latvijas Universitātes Goda doktore (1994). Tiek uzskatīta par vienu no vispazīstamākajām latviešu valodniecēm.

1934. gadā Laua pabeidza Rīgas Skolotāju institūtu, pēc tam līdz 1946. gadam strādājusi dažādās Latvijas skolās par skolotāju. 1951. gadā absolvējusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu. 1954. gadā Laua aizstāvēja disertācijas darbu "Mūsdienu latviešu literārās valodas fonētiski fonoloģiskā sistēma".

1954. gadā sāka pasniegt dažādus kursus Latvijas Universitātē. Laikā no 1964. līdz 1976. gadam Laua vadījusi Latvijas Universitātes Latviešu valodas katedru. Bijusi "Latviešu literārās valodas vārdnīcas" redakcijas kolēģijas locekle, kā arī izdevniecības "Avots" Vārdnīcu redakcijas padomes locekle. Pēc aiziešanas pensijā 1982. gadā turpinājusi darbu Latviešu frazeoloģijas vārdnīcas un grāmatas "Latviešu valodas frazeoloģija".

Laua ir pirmā Jāņa Endzelīna prēmijas laureāte (1970), balva tika piešķirta par zinātniskajiem pētījumiem fonētikā un leksikā.