1879. gada 30. martā Ādama Dauguļa, draudzes skolotāja un ērģelnieka ģimenē piedzima dēls Arvīds Daugulis, kam nācās iestaigāt savam laikam pavisam neparastu dzīves taku: kļūt par pirmo latviešu profesionālo pianistu.

Pirmās iemaņas klavierspēlē zēns ieguva tēva vadībā turpat skolā, Cesvaines baznīcā 11 gadus vecais zēns tā spēlēja ērģeles, ka baznīcēni skatījušies uz ērģeļu pusi nevis uz mācītāju.

1892. gadā iestājās Pēterburgas konservatorijā, mācījās pianista, komponista un diriģenta Fēliksa Blūmenfelda, tad pianistes Annas Jesipovas klasēs.

Vasaras pavada Cesvaines draudzes skolā, apkārtnē aizvien bijis dzirdams, kā Ārvīds spēlēja klavieres.

1904. absolvēja konservatoriju un sāka strādāt par mūzikas pasniedzēju Rīgā. Piedalījās Rīgas latviešu biedrības un citos koncertos kopā ar tā laika slavenībām. Laikā no 1908. līdz 1918.gadiem strādāja ārpus Latvijas: Samārā, Kurskā, Pērnavā, 1914.-1915. atkal Rīgā.

1918.-1920. Arvīds Daugulis bija mūzikas skolotājs Biržos (Madona).

1921. gada 1. septembrī uzsāka darbu Latvijas konservatorijas speciālajā klavieru nodaļā, reizē  turpina koncertdarbību, tai skaitā arī dzimtajā pusē. 

1922./1923. gadā un vēlāk macībspēki ievēlēja A. Dauguli par speciālās klavieru nodaļas dekānu. Papildu pienākumu dēļ koncertu skaits sarūk.

1926. gadā A. Daugulis nospēlēja pēdējo solokoncertu.

1927. gadā piešķira profesora grādu. Turpina strādāt konservatorijā līdz pat 1951. gadam

1955. gada 14. martā A. Daugulis mira, apglabāts 1. Meža kapos.

Avots: Cesvaines grāmata. 2001.

***

Tā laika korporācijas Līga goda filistri ir konservatorijas mācībspēki: rektors prof. Jāzeps Vītols ar dzīvesbiedri Anniju Vītolu, prof. Pauls Šūberts, prof. Arvīds Daugulis, prof. Jēkabs Kārkliņš, prof. Pauls Jozuus, doc. Elza Žebranska, prof. Marija Gubene, Dr. Phil. Milda Paļeviča - Bite, prof. Elizabete Francmane.

***

pretskatā, līdz vidum. Foto uzlīmēts uz kartona. [ 1913. gads ]. Fotogrāfs: V. Homanns ( Homann W. ). 14,5 x 10,4 cm.

***