Latvijas Mūzikas akadēmijas docents, mākslas zinātņ kandidāts, 20.gadsimta otrās puses izcilākais tautas melodiju vācējs.

1998. gada decembrī, Barona dienās Māmuļā atzīmējām Andreja Krūmiņa 50 folkloras vācēja gaitās pavadītos gadus.

Visu Latvijas novadu ansambļi dziedāja tikai viņa pierakstītās dziesmas, tādu ir vairāk nekā 3000. Viņa ikdienas darbs bija saistīts ar jauno kordiriģentu apmācību, bet mūža lielākā mīlestība - latviešu tautasdziesma.

Tēvs Pauls - vijolnieks, diriģents un mūzikas pedagogs Daugavpilī, Andreja rokās ielicis vijoli, vēlējis spēlēt klavieres, bet jaunekļa sapnis bijušas ērģeles.

Kara gados vijole sadegusi, tēvs apcietināts, jo, glābdams savas skolnieces - ebrejietes, viltojis dokumentus.

Māte Olga sākusi dzīvot Alsungā, kur uz katra soļa dzirdamas tautasdziesmas.

Jauneklis jau 1945. gadā uzņemts konservatorijā, lai arī gatavības apliecību 1. ģimnāzijā saņēmis tikai 1947. gadā.

No šā gada arī aizsākusies sadarbība ar Latviešu folkloras krātuvi, kur atšifrējis tautas melodiju ierakstus no valcēm.

1948. gadā uzsākts aktīvs vācēja darbs Alsungā, vēlāk neiztrūkstoši piedalījies visās Zinātņu akadēmijas folkloristu ekspedīcijās, vadījis studentu - jauno komponistu un muzikologu folkloras praksi, veicis zinātnisko darbu.

Pēdējos gados apgūtas Ziemeļlatgales melodiju bagātības un rūpīgi sakārtots un aprakstīts visa mūža vākums. Kopā ar dzīves biedri Vitu izaudzināti divi bērni; Andreju Krūmiņu aizsaulē pavadīja jau desmit gaišu un gudru mazbērnu pulciņš.