Aleksandrs Kaltons dzimis 1897. gada 6. decembrī Patkules pagasta "Norkalnos", saimnieka dēls, vecāki Indriķis un Ede. Pamatizglītību ieguvis pagasta un draudzes skolās..

Beidzis Rīgas garīgo semināru.

1919.-1921. brīvprātigi dienē Latvijas armijā ģenerāļa Baloža brigādē.

Studēja Latvijas universitātē agronomiju, 1921. Iestājies studentu korporācijā Lettonia, AL numurs 575, 19. februāris 1924.

1923.-1935. gadam strādāja Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrībā.

1935.-1940. gadam - izglītības nozares vadītājs Latvijas Lauksaimniecvības kamerā.

Trīsdesmito gadu vidū paralēli darbam mācījās Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē.

1944. gadā, kad Madonas apriņķī beidzās karadarbība, sāka strādāt par agronomu dažādos iecirkņos apriņķa Zemes daļā, reizēm izpildīja arī ekonomista plānotāja un vetfeldšera pienākumus.

Sākot ar 1950 gada jūniju 4 gadus strādā Vidzemes Valsts vaislas ērzeļu novietnes palīgsaimniecībā Valmieras rajona Beitēs.

1954. gada novembris - darbs Cesvaines kolhozos "Miers" un sovhozā "Cesvaine".

Veicis milzīgu ieguldījumu Latvijas sporta zirgu ciltslīnijas izkopšanā un saglabāšanā.

A. Kaltona ietekmē no 1975. gada 20 gadus pēc kārtas Cesvainē notiek jāšanas sacensības. Bija gadi, kad Cesvainē glabājās līdz pat 9 Jāšanas sacensību ceļojošajiem kausiem. 

A. Kaltona darbības laikā valstij vaislai pārdoti 17 ērzeļi, uz ārzemēm sportam 30 zirgu

"Saulītēs" atradās zirgu stallis, 1984. gada kādā augusta dienā A.Kaltons bija aizgājis uz ganībām pārbaudīt kumeļus, atceļā uznāca negaiss ar krusu, steidzoties uz stalli rima pukstēt darbīgā sirds.

Avoti: Cesvainieši, 2009., Album Lettonorum 1870.-1988.