Šarlote fon Vulfa dzimusi 1826.gadā Villinghausenā, Vācijā mākslinieka Gerharda Reiterna un Šarlotes Reiternas dz. Švercel ģimenē kā trešais bērns. No bērnības tiek audzināta pietisma garā. Švercelu pilī viesojas daudzi mākslinieki, dzejnieki un rakstnieki. Tēvs Gerhards vairākkārt tiekas ar Gēti. Kad vecākā māsa Elizabete apprecās ar dzejnieku, rakstnieku, tulkotāju un Aleksandra II skolotāju Vasīliju Žukovski, Šarlote iepazīstas ar Krievijas mākslu un literatūru. Visi bērni Reiternu ģimenē glezno un ir saistīti ar mākslas pasauli jau no agras bērnības.

1850.gadā Vācijā Šarlote salaulājās ar Juliusu fon Vulfu. Julius vasarās dodas uz Gaujienu un citām muižām, bet ziemā atgriežas pie ģimenes Vācijā.

1855.gada 16.janvārī Visbādenē piedzima meita Vilhelmīne Šarlote

1856.gada 27.janvārī Visbādenē piedzima otrā meita Auguste Emma Frederike

1857.gada 5.janvārī Visbādenē piedzima dēls Ādolfs Gerhards Boris Emīls fon Vulfs. Vēlāk viņš mantoja Cesvaini un apkārtnes muižas.

1893.-1896. pēc Berlīnes arhitektu Hansa Grīzebaha un Augusta Dinklāges projekta finansēja Cesvaines pils būvniecību, kur dzīvoja ar savu ģimeni.

1859.gada 12.februārī Visbadenē piedzima meita Marija Alvīne Elizabete

1866.gada 28.septembrī Visbādenē piedzima dēls Voldemārs, kas vēlāk mantoja Gaujienas un Trapenes muižas.

Viens no autosporta pamatlicējiem Latvijā.

Pēc 1860.gada Vulfu ģimene pārvācās uz dzīvi Gaujienā, kur tikko bija pabeigta pils pārbūve.

Gan Šarlote, gan vīrs Julius labprāt ieguldīja līdzekļus labdarībā.

1892.gadā Gaujienas baznīcas celtniecībai Šarlote fon Vulfa ziedoja 16 000 zelta rubļus, materiālus un 1000 rbļ. ērģelēm.

Komponists, diriģents, mūzikas pedagogs, Sv. Annas baznīcas Jelgavā ērģelnieks, pirmā latviešu mūzikas žurnāla „Mūzikas Druva” redaktors Atis Kauliņš (1867.06.12. Gaujiena – 1944. Jelgava) 1888.gadā ieradās Pēterpilī studēt mūziku bez kapeikas kabatā. Tobrīd Pēterpilī uzturējās pazīstamā labdare un izglītības veicinātāja Gaujienas pils muižas īpašniece Šarlote fon Vulfa, kas jau palīdzējusi Ata Kauliņa skolas biedriem Valkas skolotāju seminārā. Palīdzību Kauliņš saņema un jau rudenī uzsāka studijas Pēterpils Konservatorijā. ( „Mūzikas Nedēļa”, 1927.g. Nr. 17-18)

Šarlote devusi naudu arī Lejasciema baznīcas ērģeļu iegādei.

Kad 1871.gada decembrī Visbādenē iet bojā vīrs Julius, muižas zemnieku rosināta, Šarlote liek būvēt jaunu dzimtas kapsētu Gaujienā. (Vulfu dzimtas kapi atradās Aumeisteros) Kapliča un kapsēta tiek uzcelta un iekārtota līdz 1872.gada septembrim, kur apglabā Jūliusu fon Vulfu.

Pēc vīra nāves Šarlote turpina muižu pārvaldīšanu un 1881.gadā vēl nopērk Liepas muižu.

Šarlote lielu vērību piegriež dēlu izglītībai, lai tie vēlāk varētu pārvaldīt mantotās muižas. Dēls Ādolfs pēc Bērzaines skolas beigšanas iestājas Tērbatas Universitātē, kur studē tieslietas un tautsaimniecību. Meitas nodarbojas ar labdarību un vietējo bāreņu aprūpi.

Kad 1904.gada 12.martā 47 gadu vecumā Vīnē mūžībā aiziet dēls Ādolfs, Šarlotei ir 78 gadi. Pēc pāris mēnešiem 10.maijā izbeidzas arī viņas šīs dzīves gaitas. Bērni Šarloti fon Vulfu apglabā ģimenes kapsētā Gaujienā blakus vīram Juliusam fon Vulfam.

Sagatavoja: Māra Ewardsone

***

Šarlote fon Reiterna precējusies ar Jūliusu Voldemāru Fon Vulfu (31.05.1809.-10.01.1872), un svētā laulībā viņiem bija pieci bērni – vecākais dēls –

• Ādolfs Gerhards Boriss Emīls, jaunākais –
• Voldemārs un trīs meitas
• Marija Alvīne Elizabete,
• Auguste Emma Frederika un
• Vilhelmīne Šarlote.

Vēlāk dēls Voldemārs kļūst par Gaujienas muižas īpašnieku, bet Ādolfa fon Vulfa laikā tiek uzcelta Cesvaines Medību pils.

Vīru Jūliusu atriebjoties nošāva  Visbādenē.

Jūliusa sieva Šarlote fon Vulfa uzbūvēja kapliču pie Gaujienas muižas un 1872. gada 7. septembrī  apglabāja Visbādenē nošautā Gaujienas īpašnieka Jūliusa fon Vulfa iebalzamētās mirstīgās atliekas.

(H. Grāvis)