* 1909. II 08. Kalsnavas pag.; M. Berta.

                Beigusi Draudziņas ģimnāziju,

                1930. Beigusi Kaucmindes mājturības Institūtu,

                1935/1940. Latvijas lauksaimniecības kameras mājturības nodaļas vadītāja,

                Sabiedrisko lietu ministrijas pārstāve Latvijas darba kamerā.

No dzimtenes saņemta sēru vēsts,  ka 1988. g. 28. nov. pēc ilgas un grūtas slimošanas Rīgā mirusi Trūte Mežsēta, kas bija pazīstama mājsaimniecības darbiniece un ilggadēja Lauksaimniecības kameras mājturības nodaļas vadītāja. Viņa 3. dec. guldīta Vietalvas kapsētā. Lielajā pavadītāju pulkā bija pārstāves no Kaucmindes mājturības semināra un institūta skolotājām un absolventēm, noliekot vainagu ar lenti nacionālās krāsās. Runās cildināti aizgājējas lielie nopelni mājturības izglītības veicināšana un popularizēšanā. Trūte Mežsēta dzimusi 1909. g. 8. febr. Vietalvā. Viņa beidza Kaucmindes mājturības semināru 1930. g., strādāja kā mājturības lektore un instruktore un no 1936. g. kā Lauksaimniecības kameras mājturības nodaļas vadītāja. Viņai bija lieli nopelni mājturības instruktoru darbības organizēšanā un ietekmīga darbības tīkla izveidošanā visos Latvijas lauku novados.
Turpinot izglītošanos, T. Mežsēta beidza Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas agronomijas fakultāti. Viņa palika dzimtenē, un 1946. g. T. Mežsētu iesaista pie Lauksaimniecības akadēmijas Rīgā jaunnodibinātajā mājturības katedrā kā asistenti un lektori mājsaimniecības tehnoloģijas jautājumos. Šo katedru 1948. g. slēdza. Kad Lauksaimniecības akadēmija pārceļas atpakaļ uz telpām Viestura piemiņas pilī, T.Mežsētai uzdod noorganizēt un izveidot pie akadēmijas Sabiedriskās ēdināšanas fakultāti, bet, kad viss iekārtots un ievadīts, fakultātes vadību uztic citai. Viņu uzaicina noorganizēt pie Vecbebru biškopības tehnikuma Kulinārijas nodaļu, ko viņa priekšzīmīgi veic un vēlāk vada, līdz pienāk rīkojums to pārkārtot pēc Maskavas parauga un T. Mežsēta atkal zaudē darbu. Viņa pieņem vietu Rīgā kā telpu pārzine Revolūcijas muzejā, kas ievietots Pulvertornī agrākā Kara muzeja telpās. Kādu rītu, ejot uz darbu, uz ledainas ielas viņa pakrīt un lauž gūžas kaulu. Lūzumu gan sadziedē, bet pakāpeniski viņas veselība pasliktinās. Ar savu kluso, nosvērto dabu, nopietno un atbildīgo pieeju darbam un izpalīdzību viņa iemantojusi daudz draugu un cienītāju.
Trūti Mežsētu sirsnībā un pateicībā piemin Kaucmindes mājturības semināra un institūta absolventes un darba biedres svešatnē un dzimtenē.

                Avots:       „Es viņu pazīstu”, R., 1939.;

                                „Latvijas Kareivis” # 137/1930., # 85/1935.

                                "Laiks", 25.02.1989