Alfrēds Reķis
- Birth Date:
- 17.07.1898
- Death date:
- 20.01.1942
- Length of life:
- 43
- Days since birth:
- 45967
- Years since birth:
- 125
- Days since death:
- 30074
- Years since death:
- 82
- Patronymic:
- Augusts
- Categories:
- Gardener, grower , Military person, National guard, Order of the Three Stars (Latvia), Victim of repression (genocide) of the Soviet regime, WWI participant
- Nationality:
- latvian
- Cemetery:
- Set cemetery
* 1898. VII 17. Vērgales pag.
1919. X 07. Zemgales divīzijas štāba telefonists,
1921. VI 28. Liepājas kājnieku pulka rakstvedis,
1921. IX 15. Kara skolas kadets,
1922. V 01. atvaļināts,
1925/1940. Aizsargu organizācijā,
1927. XII 01. Liepājas XV aizsargu pulka Rotas (II) komandieris,
1928. XI 18. apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu,
1935. XI 06. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru # 3817,
1941. VI 14. deportēts,
Grobiņas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes loceklis,
Namīpašnieks Grobiņā, Lielā ielā 107.
Avots: LVVA 1640-1-526-359.;
LVA 1821-1-12393.
***
Dzimšanas vieta: 1898.g. Grobiņa;
miris: 10.01.1942.g.
Kirovas apgabals, Vjatlags
informācijas avots:
Aizvestie
Latvijas Valsts arhīvs 2007.gads.
Otrais papildinātais izdevums.
****
Alfrēds Augusta d.Reķis , dzimis 1898.g. Liepājas apriņķī, Vērgales pagastā (Latvija), latvietis, PSRS pavalstnieks, no zemniekiem, izglītība – vidējā.
Aizsargu organizācijas biedrs, zemkopis (sakņkopis),
Līdz arestam dzīvoja Latvijā, Liepājas apriņķī, Grobiņas pilsētā, Lielā ielā 107,
Izsūtīts.
09.07.1941.g. atvests Vjatlagā no PSRS IeTK Juhnovas LDN,
20.10.1941.g. Kirovas apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģija pēc KPFSR KK 58.4. panta piesprieda augstāko soda mēru – nošaušanu,
10.11.1941.g. nosūtīts sprieduma izpildīšanai uz Kirovas pilsētas cietumu Nr. 1., personālā lieta arhīvā – Nr. 41034. (Iestādes K-231 arhīvā [tās] nav).
19.01.1942.g. nošauts.
Source: biographien.lv
No places
No relations set
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.