Jānis Liepiņš

Aresta adrese: Madonas apriņķis, Gulbene, Rīgas iela 31 (24. teritoriālais strēlnieku korpuss)
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Nošauts: 30/04/42
Vieta: Saratovas cietums Nr. 1, nošauts Saratovas cietumā
Ieslodzījuma vieta: Saratovas cietums Nr. 1,

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Jānis Liepiņš varat meklēt vietnē news.lv.

***

Dzimis Ēveles pagasta Dēļos dzelzceļa ierēdņa ģimenē. Beidzis draudzes skolu, tehnisko skolu Rēvelē. Bijis tehniķis Krievu-Baltijas kuģu būvētavā Rēvelē.

Krievu armijā iestājies 1914. g. 29. augustā, 1915. gada janvārī beidzis Oranienbaumas praporšciku skolu, kopā ar 50. Sibīrijas strēlnieku pulku nosūtīts uz Austrijas fronti. Piedalījies kaujās Galīcijā, vēlāk Zemgalē no Vecauces līdz Codei, aizturot vāciešu uzbrukumu.

1915. gada augustā pārgājis uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu, kurā ieradies kā pirmais virsnieks. Piedalījies daudzās kaujās, sasniedzis štabskapitāna pakāpi.

Apbalv. ar Annas III, IV šķ., Staņislava II, III šķ. ordeņiem.

1917. gada jūnijā pārcelts uz kādu krievu pulku.

1918. gada sākumā iestājies franču armijas dienestā Krievijas ziemeļos. Tai aizbraucot, palicis Murmanskā un kādu laiku dienējis Sarkanajā armijā latviešu pulkos.

1919. gada janvārī pārbēdzis pie igauņiem, ievietots gūstekņu nometnē.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 23. februārī 1. Valmieras kājnieku pulkā, bijis rotas, bet no 1. aprīļa bataljona komandieris. Piedalījies daudzās kaujās Ziemeļvidzemē, par nopelniem šajās cīņās vēlāk paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.

Oktobrī ar savu bataljonu cīnījies pret bermontiešiem. Atsitis uzbrukumu Jaunjelgavas rajonā, 16. novembrī iecelts par pulka komandiera palīgu.

1919. gada 16. novembrī personiski vadīdams kaujas grupu, pēc sīvas kaujas ieņēma Vecsauli un citus punktus Bauskas virzienā, otrā dienā straujā triecienā iekaroja Bausku, kur kā trofejas ieguva apmēram 10 ložmetējus, smagās automašīnas, munīciju u.c. karamateriālus. Ar šo panākumu apdraudēja ienaidnieka atkāpšanās ceļu uz Lietuvu un sekmēja mūsu spēku karadarbību Lielupes baseinā.

Svarīgu uzvaru izcīnīja arī 1919. gada 19. oktobrī pie Jaunjelgavas, kur ar savu bataljonu atsita vairākus ienaidnieka pārspēka triecienus un radīja tam ievērojamus zaudējumus - kaujas laukā palika vairāki simti ievainoto un kritušo, to starpā arī grupējuma komandieris majors Jena; noturēja stratēģiski svarīgos Daugavas tiltu nocietinājumus, neļaudams ienaidniekam nokļūt Rīgas aizstāvju aizmugurē.

1919. gada decembrī pārvietots uz 5. Cēsu kājnieku pulku. Vadījis to Latgales atbrīvošanas cīņās.

1921. gada augustā pārcelts uz 8. Daugavpils kājnieku pulku bataljona komandiera amatā.

1925. gada 3. jūlijā iecelts par pulka komandiera palīgu.

1929. gadā beidzis kara akadēmiskos kursus.

1927. gada 22. jūnijā paaugstināts par pulkvedi.

Apbalv. ar TZO III šķ., Viestura ordeni.

Piešķirta jaunsaimniecība Raiskuma pag. Auciema muižā.

Pārcelts uz 9. Rēzeknes kājnieku pulku komandiera amatā.

Neatkarības pēdējos gados bijis ģenerālis, 2. Vidzemes divīzijas komandieris.

Palicis armijā arī 1940.-1941. g., kā 24. teritoriālā korpusa 181. strēlnieku divīzijas komandieris. 1941. g. jūnijā nosūtīts "kursos" uz Maskavu, kur apcietināts.

1942. gada 10. martā PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija piesprieda nāvessodu.

Nošauts Saratovā.

Source: lkok.com, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis, news.lv

No places

    loading...

        No relations set

        05.06.1915 | Fortress Przemyśl returns to Austro-Hungarian control

        Submit memories

        11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem

        Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.

        Submit memories

        Tags