Aleksandrs Grīns bija latviešu rakstnieks, tulkotājs, kā arī Latvijas armijas virsnieks.

Aleksandrs Grīns dzimis 1895. gada 15. augustā Jēkabpils apriņķa Biržu pagasta "Ziedos" zemnieka ģimenē. Mācījās Muižgales pamatskolā, pēc tam Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skolā un Rūjienas proģimnāzijā.

1914. gadā viņš pabeidza Cēsu reālskolu. Grīns bija plānojis studēt medicīnu Tērbatas universitātē, bet sākās 1. Pasaules karš un viņš devās mācīties uz karaskolu Maskavā un pēc dažu mēnešu apmācības viņš tika nosūtīts uz fronti.

1916. gadā Grīns panāca pārcelšanu uz jaundibinātajām latviešu strēlnieku vienībām. Sākumā viņš bija rezerves bataljonā Tērbatā, pēc tam nonāca frontē pie Smārdes un Olaines. Kauju laikā viņš nolēma mainīt savu vārdu un no Jēkaba pārtapa Aleksandrā. Tam par iemeslu bija gan tas, ka nevēlējās, lai abiem ar brāli būtu vienāds paraksts, gan tāpēc, ka viņu dziļi iedvesmoja pulkvedis Aleksandrs Plesners.

1917. gada jūlijā Grīns tika ievainots.

Pēc Latviešu strēlnieku korpusa izformēšanas 1918. gada 6. aprīlī Grīns tika demobilizēts no armijas un devās uz dzimtajām Ziedu mājām, bet atrada tās nopostītas.

Viņš devās studēt medicīnu uz Tērbatas universitāti, bet 1919. gada sākumā tika mobilizēts Padomju Latvijas armijā. Sarkanās armijas atkāpšanās laikā Bauskā viņš dezertēja un pārgāja Niedras valdības karaspēka pusē, nokļuva Baloža brigādē un kopā ar to ienāca Rīgā.

1919. gada rudenī atsāka medicīnas studijas Latvijas Universitātē un 1924. gadā Grīns demobilizējās kaprāļa dienesta pakāpē.

1920. gada viņš strādāja laikrakstos "Latvijas Kareivis", "Latvis", "Brīvā Zeme", "Rīts" par žurnālistu.

Paralēli Grīns sāka rakstīt vēsturiskos romānus.

1939. gada gadā atsāka dienestu Latvijas armijā, pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Aleksandrs Grīns tika nosūtīts uz Litenes nometni, kur 14. jūnijā tika apcietināts.

Pēc citas versijas 16.06.1941. – Jaungulbenes pagastā topogrāfisko uzmērījumu laikā kareivja J.Plauža un poļitruka P.Suhačeva klātbūtnē čekisti arestē Aleksandru Grīnu. Pēc dažām stundām Plaudis ar cirvi nogalina poļitruku un kopā ar vēl 2 latviešu karavīriem atstāj vienības novietni.

Arestēto Grīnu pārveda uz Rīgu un pratināja čekā, 24./25. jūnija naktī deportēja uz Krieviju, kur oktobrī viņu notiesāja uz nāvi un 1941. gadā nošāva Astrahaņas cietumā.

Bibliogrāfija

• "Veļi" (1919)
• "Iz leitnanta Vanaga dienasgrāmatas" (1920)
• "Krustneša gaitas" (1921)
• "Pieviltā vīra atriebšanas" un citas noveles" (1922)
• "Vadonis skuķkopībā. I daļa..." (ar pseidonīmu Homo Grisinbergensis, 1925)
• "Septiņi un viens" (stāstu krājums, 1926)
• "Likteņa varā" (stāstu krājums, 1928)
• "Nameja gredzens" (1928—1931)
• "Dvēseļu putenis" I daļa (1933)
• "Debesu ugunis" (nepabeigts, 1934)
• "Dvēseļu putenis" II daļa (1934)
• "Tobago" (1934)
• "Pelēkais jātnieks" (1937)
• "Meža bērni" (1938)
• Triloģijas "Saderinātie" I daļa "Pelēkais jātnieks" (1938)
• Triloģijas "Saderinātie" II daļa "Sarkanais jātnieks" (1938)
• "Trīs vanagi" (1938)
• Diloģijas "Zemes atjaunotāji" I daļa "Meža bērni" (1939)
• Diloģijas "Zemes atjaunotāji" II daļa "Atdzimusī cilts" (1939)
• Triloģijas "Saderinātie" III daļa "Melnais jātnieks" (1940)
• "Pārnākšana" (1941)

Apbalvojumi [izmainīt šo sadaļu]

• Triju Zvaigžņu ordenis (1934)
• Kultūras fonda godalga (1938)

***

Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Zaubes iela 2-4 (24. teritoriālais strēlnieku korpuss)
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Nošauts: 25/12/42
Vieta: Staļingradas apgabals, nošauts Astrahaņas IeTK cietumā Nr. 1
Ieslodzījuma vieta: Staļingradas apgabals, Astrahaņas cietums

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Aleksandrs Jēkabs Grīns varat meklēt vietnē news.lv.