Ninele Rožkalne (dzim. Galuško, 1.laulībā - Radzjuna) piedzima 1932.gada 11.augustā Mogiļevā (Baltkrievijā).

Agri zaudēja tēvu - kavalērijas virsnieku Ivanu Vasīlija d.Galuško, pēc tautības ukraini, kurš krita gūstā un gāja bojā pirmajās kara dienās 1941.gada jūnijā Brestas apkaimē. Kā 9 gadus vecs bērns viņa pārdzīvoja gan evakuācijas smagumu, gan redzēja tuvinieku nāvi, kad tika sabombardēts ešelons, gan pati izcieta šausmīgu badu un 30-40 grādu salu Staļingradas pievārtē Voļskā, kur tika izvesti un kā pagales sakrauti nosalušie vācu karavīri.

Pēc kara ar mammu Marfu Artēmija m. Fedinu (pēc 1.vīra nāves - 2.laulībā Poļakovu) Ninele atgriezās mājās Mogiļevā, sekmīgi pabeidza meiteņu gimnāziju, tad izturēja konkursu un iestājas Minskas Politehniskajā institūtā ķīmiķos un pēc 5 gadiem to sekmīgi pabeidza. Jau uzreiz pēc institūta sāka strādāt Rīgas stikla rūpnīcā par maiņas meistari, kurai izdevās savaldīt visai sarežģītas strādnieku personības.Viņa ļoti vēlējās rakstīt diserāciju, taču krievu jaunietei toreiz tas bija liegts.

Veiksmīgi un ilgi strādāja vairākos projektēšanas birojos: Коммутатор, Латгипропром, ЦНИИ АСУ ГА, ЦПКТБ, НИИ Союзморгео, kļūstot par izcilu inženieri, kuru ar apbrīnu joprojām atceras bijušie kolēgi.

Laulībā ar Zigismundu Radzjunu bērnu nebija.

Laulībā ar Ojāru Rožkalnu piedzima meita Ērika (tagad Lanka) un Inese, lielu prieku atnesa mazdēla Antona piedzimšana. Kaut lielu mūža daļu Nineli pavadīja visai smagie dzīves apstākļi (komunālā dzīvokļa 1 istaba 4 cilvēkiem un virtuve ar citām ģimenēm - ar malkas apkuri,  bez siltā ūdens, ledusskapja, veļas mašīnas utt.) un invaliditāte hipertonijas dēļ 30 gadu garumā, grūti būtu atrast optimistiskāku, dvēseliskāku un sakoptāku dāmu!

Viņa aizgāja no mums 2008.gadā Sv.Valentīna dienā, meitu un vīra mīlestības rūpju apskauta, pēc 3.insulta, un nu atdusas Pleskodāles kapos blakus vīram Ojāram.