Aleksandrs Mālmeisters (dzimis 1911. gada 18. oktobrī Pēterupes ciemā, miris 1996. gada 10. decembrī Rīgā) bija latviešu būvinženieris un politiķis, Latvijas PSR AP priekšsēdētājs. Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis (1958).

Dažos avotos kļūdaini ir norādīts, ka dzimis 18.decembrī. Tiek pieminēts miršanas datums - 12.decembris.

Biogrāfija

Dzimis 1911. gadā. 1937. gadā absolvēja Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultāti. Pēc tam līdz 1940. gadam strādāja Latvijas Satiksmes ministrijas Šoseju un zemesceļu departamentā un Liepājas pilsētas valdes Tehniskajā daļā par inženieri.

Pēc Latvijas okupācijas no 1940. līdz 1941. gadam Mālmeisters bija Liepājas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks, Vācijas iebrukuma laikā aizstāvēja Liepāju, iestājās Sarkanajā armijā, kur dienēja līdz 1945. gadam.

1945. gada novembrī kļuva par Būvkonstrukciju katedras vadītāju Latvijas Valsts universitātē, no 1947. līdz 1952. gadam bija Inženierzinātņu fakultātes dekāns. 1958. gadā atsāka darba gaitas Rīgas Politehniskajā institūtā (RPI).

1961. gadā uz diviem gadiem kļuva par RPI rektoru.

No 1953. līdz 1961. gadam Mālmeisters vadīja Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Celtniecības un arhitektūras institūtu, no 1963. līdz 1970. gadam — akadēmijas Polimēru mehānikas institūtu, no 1984. līdz 1988. gadam vadījis Polimēru mehānikas institūta laboratoriju. Bijis Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas prezidents no 1970. līdz 1984. gadam. Latvijas PSR ZA akadēmiķis (1958), PSRS ZA korespondētājloceklis (1970).

Laikā no 1971. gada 7. jūlija līdz 1975. gada 3. jūlijam bija Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs. No 1974. līdz 1984. gadam bija PSRS Augstākās Padomes deputāts. 

1971-86   LKP Centrālkomitejas loceklis.

Miris 1996. gadā, apbedīts Meža kapos Rīgā.

Darbi

Publicējis vairāk nekā 50 zinātnisko rakstu.

Apbalvojumi

1965. gadā saņēma Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes un tehnikas darbinieka goda nosaukumu.[1] Saņēmis vairākus PSRS un Latvijas PSR apbalvojumus.

***