Mstislavs Keldišs

Please add an image!
Birth Date:
10.02.1911
Death date:
24.06.1978
Extra names:
Mstislav Vsevolodovich Keldysh, Мстисла́в Все́володович Ке́лдыш, Mstisław Wsiewołodowicz Kiełdysz
Categories:
Academician, Born in Latvia, Nobleman, landlord, Professor, Scientist
Nationality:
 pole
Cemetery:
Kremlin Wall Necropolis

Mstislavs Keldišs, dzimis  Rīgā, poļu izcelsmes aristokrātu un zinātnieku ģimenē.

Zinātnieks matemātikas un mehānikas jomā,  PSRS Zinātņu akadēmijas prezidents (1961-1975). Devis lielu ieguldījumu lidmašīnu un kosmisko aparātu darbības matemātisko modeļu izstrādē. Vadījis zinātnisko darbību kosmonautikas jomā. Devis būtisku ieguldījumu PSRS datorzinātņu attīstībā, bet tiek uzskatīts arī par vienu no "vainīgajiem" izvēlētajā pieejā - nevis attīstīt savu datorindustriju (kura bija bezcerīgi atpalikusi), bet gan kopēt ārvalstu paraugus (IBM u.c.)

Mstislavs Keldišs cēlies no Polijas-Lietuvas šļahtiču Keldišu (poļu: Kiełdysz) dzimtas.

Mstislavs Keldišs dzimis kā piektais bērns inženiera Vsevoloda Keldiša un viņa sievas Marijas ģimenē.

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma Keldišu ģimene 1915. gadā evakuējās uz Krieviju.

No 1923. gada Mstislavs mācījās kādā Maskavas skolā ar celtniecības novirzienu, kuru pabeidza 1927. gadā un iestājās Maskavas Valsts universitātes Fizikas-matemātikas fakultātē, kuru pabeidza 20 gadu vecumā 1931. gadā.

Pēc tam viņš līdz 1946. gadam strādāja Centrālajā Aerohidrodinamikas institūtā, līdztekus mācījās aspirantūrā Matemātikas institūtā, kur nodarbojās ar reālā un kompleksā mainīgā funkciju teoriju, ar parciāliem diferenciālvienādojumiem, ar funkcionālo analīzi.

1938. gadā Keldišs aizstāvēja disertāciju un Otrā pasaules kara laikā strādāja aviācijas rūpnīcās un pētīja vibrācijas problēmu lidmašīnu būvē.

Pēc kara beigām 1946. gadā viņš tika nozīmēts par Reaktīvā zinātniski pētnieciskā institūta vadītāju un nodarbojās ar raķešu būves jautājumiem.

1953. gadā Keldišu iecēla par PSRS Zinātņu Akadēmijas Lietišķās matemātikas institūta direktoru un vadīja padomju elektronisko skaitļošanas mašīnu attīstības programmu.

1954. gadā viņš parakstīja PSRS valdībai adresētu vēstuli ar piedāvājumu izveidot mākslīgo Zemes pavadoni. Pēc tam viņš piedalījās nesējraķešu un automātisko kosmosa staciju izveides programmās.

No 1961. līdz 1975. gadam M. Keldišs bija PSRS Zinātņu Akadēmijas prezidents. Pēdējos dzīves mēnešos Keldišs smagi slimoja un cieta no depresijas.

Miris savā vasarnīcā 1978. gada 24. jūnijā.

Pēc viņa nāves Rīgā Keldiša vārdā nosaukta iela un blakus Latvijas Universitātes galvenajai ēkai uzstādīts piemineklis.

Krievijas Zinātņu akadēmija pasniedz M. Keldiša zelta medaļas par izciliem pētnieciskiem darbiem lietišķās matemātikas un mehānikas jomā, kā arī teorētisko pētījumu kosmiskās telpas apgūšanas jomā.

Maskavas Valsts universitātes rektors I. Petrovskis rakstīja, ka Keldišs ieteicis viņam vadītāja amatā ievērot trīs noteikumus:

  • nevis necīnīties ar ļaunumu, bet apņemties un veikt labus darbus;
  • neuzklausīt sūdzības tā, par kuru ir sūdzība, prombūtnē;
  • nevienam neko nesolīt, bet, ja jau ir apsolīts, tad izdarīt, pat ja apstākļi ir pasliktinājušies.

Interesanti fakti:

- Beidzis lidotāju kursus un viņa panākumi bijuši tik iespaidīgi, ka Čapligins piedāvājis viņu kļūt par lidmašīnu izmēģinātāju

-1960.g. kad PSRS gatavojās palaist kosmisko misiju uz Marsu, ierīču sastāvā bija paredzēts spektrogrāfs ūdens esamības noteikšanai.Turklāt balstoties uz analīzi ziņojums saturētu atbildi uz jautājumu, vai uz Marsa ir dzīvība. Pēc aparāta darbības izpētes un strīdiem  par tā nepieciešamību, Keldišs piedāvājis to vispirms izmēģināt uz Zemes. Aparāts analīzes rezultātā paziņojis, ka uz Zemes dzīvība nav iespējama, un Keldišs strīdā uzvarējis

Izcelsme

Zināms, ka viņa vecvectēvs Foma Keldišs 19. gadsimta vidū dzīvojis Varšavā, bet vectēvs Mihails Keldišs bijis kara ārsts, piedalījies karos Kaukāzā (1817—1864), Vidusāzijā un Krievu-turku karā (1877-1878), ieguvis ģenerālmajora pakāpi un iecelts dzimtmuižnieku kārtā. Pēc tam Mihails Keldišs tika pārcelts uz Rīgu, kur viņu ievēlēja par Krievu Ārstu biedrības priekšsēdētāju.

Viņa tēvs Vsevolods Keldišs (1878—1965) līdz 1902. gadam studēja inženierzinātnes Rīgas Politehniskā institūtā un apprecējās ar ģenerāļa A. Skvorcova meitu Mariju. Viņš strādāja par dzelzsbetona konstrukciju inženieri un piedalījās Rīgas ēku projektēšanā.

Pēc pārcelšanās uz Krieviju viņš turpināja strādāt par dzelzsbetona konstrukciju inženieri, no 1933. gada vadīja Maskavas Kara inženieru akadēmijas Dzelzsbetona konstrukciju katedru. 

Avots: wikipedia.org

Source: wikipedia.org

No places

    loading...

        Relations

        Relation nameRelation typeBirth DateDeath dateDescription

        31.01.1714 | Pēteris I atver Kunstkameru. Pirmo muzeju Krievijā

        Pēteris I atvēra Kunstkameru, jeb pirmo muzeju Krievijā ar 1714. gada 31. janvāra pavēli par tās izveidošanu. 10 gadus vēlāk tā kļuva par Pēterburgas (Krievijas) Zinātņu akadēmijas pamata bāzi.

        Submit memories

        24.10.1960 | Nedelin catastrophe

        The Nedelin catastrophe or Nedelin disaster was a launch pad accident that occurred on 24 October 1960 at Baikonur test range (of which Baikonur Cosmodrome is a part), during the development of the Soviet ICBM R-16. As a prototype of the missile was being prepared for a test flight, an explosion occurred when second stage engines ignited accidentally, killing many military and technical personnel working on the preparations. Despite the magnitude of the disaster, news of it was suppressed for many years and the Soviet government did not acknowledge the event until 1989. The disaster is named after Chief Marshal of Artillery Mitrofan Nedelin (Russian: Митрофан Иванович Неделин), who was killed in the explosion. As commanding officer of the Soviet Union's Strategic Rocket Forces, Nedelin was head of the R-16 development program.

        Submit memories

        Tags