Valdemārs Šķenders
- Birth Date:
- 29.01.1890
- Death date:
- 06.03.1955
- Length of life:
- 65
- Days since birth:
- 49063
- Years since birth:
- 134
- Days since death:
- 25286
- Years since death:
- 69
- Categories:
- Military person, Order of Lacplesis
- Nationality:
- latvian
- Cemetery:
- Stāmerienas Vecie kapi
LKOK nr.3/674
Šķenders, Valdemārs
Kaprālis 9. Rēzeknes kājnieku pulkā.
* 1890. g. 29. janvārī Vecgulbenes pagastā.
+ 1955. g. 6. martā.
[Apbedīts Stāmerienas kapos.]
Apbalvots par 1920. g. 21. janvāra cīņu pie Izmēru ciema Latgalē.
Paaugstināts par seržantu.
ŠĶENDERS VALDEMĀRS Aleksandra dēls
9. Rēzeknes kājnieku pulka kaprālis.
Ordenis piešķirts 1921. gadā
Dzimis 1890. g. 29. janv. Vecgulbenes pag. Druveniekos. Beidzis draudzes skolu. Zemkopis.
Krievu armijā iesaukts 1914. g., iedalīts 116. Vologdas družinā, tās rindās piedalījies kaujās pret vāciešiem. 1915. g. pārnācis uz 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonu. 1916. g. jūl. pie Ķekavas ievainots.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 8. jūn. 3. Rīgas brīvprātīgo rotā, vēlāk pārcelts uz 9. Rēzeknes kājnieku pulku. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem no Bolderājas līdz Tukumam, pēc tam cīņās Latgalē. paaugstināts par seržantu.
1920. g. 21. janv. Latgalē kaujā pie Ismeru ciema Šķenders, atrazdamies rotas labajā spārnā un pamanījis, ka lieli ienaidnieka spēki sākuši apiešanas manevru, no tuvas distances atklāja uguni no ložmetēja un sacēla lielinieku rindās paniku, kā rezultātā mūsu rokās krita smagais ložmetējs, tika sagūstīts lielinieku virsnieks un 73 kareivji.
Atvaļināts 1920. g. 3. sept. Jaunsaimnieks Beļavas pag. Naglienā, pag. aizsargu nodaļas dalībnieks.
Pēc 2. pasaules kara strādājis vietējā kolhozā "Vienība". Miris 1955. g. 6. martā. Apbedīts Stāmerienas kapos.
Source: lkok.com
No places
No relations set
16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas
Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.