LKOK nr.3/1545

Seržants 13. Tukuma kājnieku pulkā .

* 1893. g. 23. jūnijā Jelgavā (vācu tautības),

+ Miris 1970. g. 5. janvārī, Hamburgā, Vācijā.

[]

Apbalvots par izlūku gājienu un cīņu 1919. g. 21. decembrī.

1920. g. 14. decembrī paaugstināts par virsnieka vietas izpildītāju. 1939. gadā repatriējās uz Vāciju.

Ordenis piešķirts 1922. gadā

Dzimis 1893. g. 23. jūn. Jelgavā, vācietis. Beidzis Jelgavas ģimnāziju. Zemkopis un mežkopis.

Krievu armijā iesaukts 1912. g., dienējis 114. Novotorskas kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Prūsijā. 1915. g. febr. kritis vācu gūstā, no kura atgriezies 1918. gada martā. Apbalvots ar IV šķiras Jura krustu, sasniedzis unteroficiera pakāpi.

1919. g. 18. martā brīvprātīgi iestājies landesvērā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem Kurzemē un 13. Tukuma kājnieku pulka sastāvā Latgalē.

1919. g. 21. dec. Latgalē izlūkgājiena laikā Lankowsky uzgāja ienaidnieka ložmetēju, ielenca to un pēkšņā uzbrukumā sagūstīja tā apkalpi kopā ar ieroci.

Atvaļināts 1921. g. 28. febr. seržanta pak. Nodarbojies ar zemkopību, vēlāk pārcēlies uz Rīgu. Noliktavas pārzinis. 

1939. g. 7. dec. repatriējies uz Vāciju. Pēc Otrā pasaules kara dzīvojis VFR, Hamburgā. Miris 1970. gada 5. janvārī.