LKOK nr.3/66

Kalnietis-Bergmanis, Leo

Virsleitnants 8. Daugavpils kājnieku pulkā.

* 1895. g. 15. oktobrī Svitenes pagastā.

+ Kritis 1941. g. jūlijā pie Stāmerienas, cīņā pret vāciešiem.

[]

Apbalvots par 1920. g. 12. janvāra cīņu pie Jaundekšņu ciema Latgalē.

Pēdējā dienesta pakāpe kapteinis. Mainīja uzvārdu no Bergmanis uz Kalnietis.

BERGMANIS LEO Pētera dēls

8. Daugavpils kājnieku pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1895. g. 15. okt. Svitenē. Beidzis zemkopības skolu Jonišķos. Lauksaimn. instruktors.

Krievu armijā iesaukts 1915. g. aug., dienējis 12. Sibīrijas strēlnieku pulkā, pēc tam Rezerves latviešu strēlnieku bataljonā Tērbatā. 1916. g. beidzis 1. Kijevas praporščiku skolu. 1917. g. sākumā pārcelts uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulku. Kā izlūku komandas priekšnieks piedalījies kaujās pie Rīgas un Siguldas. apbalvots ar Annas IV šķiras, Staņislava III šķiras ordeņiem, 1917. g. saņēmis Jura krusta IV šķiras 1919. g. pusotru mēnesi bijis mobilizēts arī Sarkanajā armijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 10. jūl., piedalījies cīņās pret bermontiešiem pie Bolderājas un Torņakalnā, Līvbērzē un pie Dobeles. Par kauju nopelniem Bolderājā paaugstināts par virsleitnantu. Austrumu frontē ievainots.

1920. g. 12. janv. Latgalē pie Jaundekšņu sādžas B. kā rotas komandieris pēc savas ierosmes ar 9 kareivjiem devās ienaidnieka aizmugurē, zem spēcīgas uguns apgāja pretinieka labo spārnu, tad straujā triecienā ielauzās Jaundekšņu sādžā. Būdams ievainots krūtīs, neatstāja ierindu; ar sādžas ieņemšanu sekmēja ienaidnieka sakāvi šajā frontes iecirknī un daudzu gūstekņu saņemšanu.

Pēc Brīvības cīņām turpinājis dienestu Sapieru bataljonā. 

1924. g. 31. janvārī atvaļināts slimības dēļ. Dzīvojis Jelgavā, bataljona komandieris 13. Bauskas aizsargu pulkā. 1927. g. janv. atgriezies armijā, dienējis 7. Siguldas kājnieku pulkā, sasniedzis kapteiņa pak. Mainījis uzvārdu uz KALNIETIS. Dienestu turpinājis arī 1940-1941. g. Kritis kaujā pret vāciešiem 1941. g. jūl. pie Stāmerienas.