Longins Avdjukēvičs

Please add an image!

Ģenerālmajors Longins Avdjukēvičs bija LPSR VDK priekšsēdētājs no 1963.g. janvāra līdz 1980. g novembrim, kad viņu nomainīja Boriss Pugo

Komunistiskās partijas biedrs kopš 1940. gada

PSRS Augstākās padomes deputāts

Longins Avdjukēvičs 1969. gada 11. novembra ziņojumā LKP CK teica:
“..Pašreizējais starptautiskās situācijas saspīlējums un arvien pieaugošā imperiālistisko valstu antikomunisma propaganda pret mūsu valsti veicina vietējo latviešu buržuāzisko nacionālistu darbību, kuri var atsevišķus nenoturīgus jauniešus pavedināt veikt dažādas pretsabiedriskas darbības un tiešus valsts noziegumus..”

***

Longins Avdjukevičs, Ivana dēls, dzimis 1916. gada 1. novembrī Vitebskā. 

Savā 1976. gada 27. janvāra kadru uzskaites personas lapā Avdjukevičs sevi identificējis kā baltkrievu, cēlušos no nabadzīgajiem zemniekiem.

Toties 1976. gada 27. janvāra autobiogrāfijā tāpat kā 1949. gada 1. aprīļa autobiogrāfijā norādīts, ka viņš ir dzimis dzelzceļa strādnieka ģimenē.

Viņa tēvs Ivans Avdjukevičs, Mihaila dēls strādāja par atslēdznieku dzelzceļa depo, bet māte Julija Avdjukeviča, Mihaila meita, dzimusi aptuveni 1876. gadā, bija mājsaimniece un Vissavienības Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienības (VĻKJS) biedre.

1921. gadā, kad tēvs kļuvis par darba invalīdu, Avdjukeviču ģimene pārcēlās uz “tēva dzimteni Latvijā”.

1941. gada 1. aprīļa biogrāfija paskaidrots, ka tēvs pakļuva zem vilciena un guva smagas traumas, kā rezultātā viņu 1921. gadā sakarā ar invaliditāti atbrīvoja no darba. 

 1949. gada 1. aprīļa autobiogrāfija precizē, ka 1922. gadā Longins Avdjukevičs kopā ar vecākiem un māsu pārcēlās uz Latviju, kur tēvam piederējuši trīs hektāri zemes. Ivans Avdjukevičs miris 1922. gadā.

Tēva nāve, ģimenes materiālās grūtības spiedušas visiem ģimenes locekļiem sākt darba gaitas. Tā Longins Avdjukevičs savas darba gaitas sācis salīdzinoši agri, septiņu gadu vecumā.

No 1923. gada maija līdz 1931. gada jūnijam ziemā mācījies, bet vasarā bijis par ganu Indras pagasta lauku saimniecībās.

No 1931. gada jūnija līdz 1938. gadam Avdjukevičs veica “dažādus darbus” Jelgavas un Tukuma apriņķī gan kā strādnieks, gan arī kā laukstrādnieks algādzis pie “lieliem zemes īpašniekiem”.

No 1938. gada februāra līdz 1939. gada oktobrim bijis iesaukts dienēt kā ierindnieks Latvijas Republikas armijā, Smagās artilērijas pulkā Rīgā.

No 1938. gada oktobra līdz 1940. gada augustam bijis kalējs Indras pagastā.

1940. gada jūlijā, pamatojoties uz formāli vēl Latvijas Republikas iekšlietu ministra Viļa Lāča lemto, par Indras pagasta valdes un padomes locekli esot iecelts Longins

Atbilstoši finanšu ministra Kārļa Karlsona 1940. gada 20. augusta rīkojumam Nr. 515 Longins Avdjukevičs esot iecelts par pilnvarnieku tirdzniecības uzņēmumam Koloniālpreču un ādu tirgotava, J. Marciļonoks, Piedrujas pagasta Indras stacijā

Longins Avdjukevicš nav bijis nevienas partijas vai biedrības biedrs Latvijas Republikā.

Tikai 1940. gada oktobrī pēc okupācijas un prettiesiskās aneksijas, kā Avdjukevičs raksta, “pēc padomju varas atjaunošanas”, viņš kļūst par Padomju Savienības Komunistiskajā partijas (PSKP) biedru (partijas biedra kartes Nr. 02897570).

No 1940. gada augusta līdz 1941. gada martam ir nacionalizēto uzņēmumu komisārs un LKP Daugavpils apriņķa komitejas instruktors.

No 1941. gada marta līdz 1941. gada jūnijam pilda Daugavpils apriņķa rūpniecības kombināta direktora amatu.

Acīmredzot, sakarā ar nacionālsociālistiskās Vācijas karaspēka virzību un Latvijas teritorijas okupāciju, Longins Avdjukevičs pārcelts, kā pats raksta, “evakuējas” uz Gorkijas apgabalu (tagad Ņižņijnovgorodas apgabals), kur no 1941. gada jūnija līdz 1942. gada februārim strādā par kalēju rūpnīcā Красный кирпичник

 No 1942. gada februāra līdz maijam Avdjukevičs ir Ziemeļrietumu frontes jaunāko leitnantu kursu audzēknis Valdajā.

 Spriežot pēc Daugavpils apgabaltiesas civilnodaļas 1942. gada 17. un 21. aprīļa lēmumiem, minētajā laika posmā bija nodibināta aizgādnība promesošo mantai, norādot attiecīgo personu pēdējo dzīves vietu, to starpā arī Longina Avdjukeviča mantai, pirms prombūtnes dzīvojis Indras pagasta Zastenok-Čornoje mājās

No 1942. gada maija līdz 1944. gada janvārim Avdjukevičs ir partizānu nodaļas, tad brigādes komisārs, visbeidzot, pagrīdes LKP Latgales apgabala komitejas sekretārs Latvijas teritorijā (atbilstoši Longinam Avdjukevičam – “pagaidu Latvijas PSR okupētā teritorija”).

No 1944. gada janvāra līdz jūlijam ir LKP CK rīcībā Maskavā.

Tad 1944. gada janvārī apbalvots ar Lielā Tēvijas kara I pakāpes ordeni.

 Spriežot pēc 1945. gada 8. oktobra raksturojuma, minētais apbalvojums saistīts ar panākumiem partizānu darbības organizēšanā.

 No 1944. gada jūlija līdz 1947. gada augustam ir LKP Daugavpils apriņķa komitejas sekretārs: 1944. gadā – kadru jautājumos, 1946. gadā – otrais sekretārs.

1945. gada 8. oktobra raksturojums, ko parakstīja LKP CK sekretārs kadru jautājums Fjodors Titovs, par LKP Daugavpils apriņķa sekretāru kadru jautājumos Longinu Avdjukeviču, sniedz īsu, tomēr skaidru priekšstatu par Longina Avdjukeviča panākto Daugavpils apriņķī. Minēts, ka esot veikts liels darbs kadru atlasē, sadalē un audzināšanā. Turpat minēts, ka apriņķa partijas, padomju un saimnieciskajām organizācijām rasti vadošie darbinieki, visā apriņķī atlasīti partijas organizatori, apriņķī kopumā un tās pagastos organizēta politskolu un semināru tīkls. Darbs kadru jautājumā esot “pozitīvi iespaidojis saimnieciski politisko uzdevumu izpildi”.

Rezultātā Daugavpils apriņķis esot to starpā, kas ir priekšplānā “saimnieciski politisko uzdevumu” un maizes sagatavošanas plānu izpildē.

1946. gada 4. aprīļa raksturojums, ko parakstīja LKP CK sekretārs kadru jautājumos Fjodors Titovs, ir daudz īsāks. Tas lakoniski atkārto iepriekš pausto par paveikto kadru jautājumos, kā arī pozitīvi raksturo personiskās Longina Avdjukeviča kvalitātes.

No 1947. gada augusta līdz 1949. gada augustam Avdjukevičs ir LKP CK Republikāniskās partijas skolas audzēknis Rīgā.

 1949. gada 6. aprīļa raksturojumā, kas sagatavota par LPK CK Republikāniskās partijas skolas audzēkni Longinu Avdjukeviču un ko parakstīja LKP CK sekretārs kadru jautājumos Fjodors Titovs, līdzās iepriekšējos raksturojumos iekļautajai informācijai par sasniegumiem kadru atlasē Daugavpils apriņķī un sabiedrības politiskajā audzināšanā, sniegtas ziņas arī par panākumiem mācībās. Minēts, ka mācību laikā Avdjukevičs esot sevi pierādījis kā “spējīgs, centīgs, prasīgs pret sevi komunists”.

LKP CK Republikāniskajā partijas skolā Longins Avdjukevičs iestājās, esot vien septiņu klašu izglītībai, kas gan neesot liedzis pārvarēt grūtības un mācīties teicami. Minēts arī, ka Avdjukevičs mācību laikā esot pildījis skolas partijas komitejas sekretāra amatu.

 Raksturojuma noslēgumā rezumēts, ka Avdjukevičs esot perspektīvs darbinieks un var būt izmantots apriņķa komitejas pirmā sekretāra darbā.

1949. gada 7. maija LKP CK Republikāniskās partijas skolas raksturojums, kas sagatavots par audzēkni Longinu Avdjukeviču un ko parakstīja direktore Olga Vāvere, sniedz daudz konkrētāku ieskatu par Avdjukeviča gaitām skolā. Norādīts, ka esot dziļi un radoši esot apguvis mācību materiālu, saistot teoriju ar praksi un vietējiem darba apstākļiem. 

No 1949. gada augusta līdz 1951. gada novembrim Longins Avdjukevičs ir LKP Rēzeknes apriņķa, kas vēlāk pārveidots par rajonu, komitejas pirmais sekretārs.

1950. gada 14. aprīļa raksturojumā, ko parakstīja LKP CK pirmais sekretārs Jānis Kalnbērziņš, līdzās pamatdatiem par dzimšanu, izcelsmi un izglītību, norādīts, ka Avdjukevičs labi pārvalda latviešu valodu; Raksturojot paveikto LKP Rēzeknes apriņķa, vēlāk rajona komitejas pirmā sekretāra amatā, norādīts, ka

“rajona partijas organizācija veiksmīgi novadījusi PSRS Augstākās Padomes vēlēšanas. Rajons viens no pirmajiem republikā pabeidza plāna izpildi mežizstrādē

 Acīmredzot, saistībā ar minēto Longins Avdjukevičs 1950. gada jūlijā apbalvots ar Ļeņina ordeni sakarā ar Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) izveidošanas desmitgadi un sasniegtajiem panākumiem, atjaunojot un attīstot rūpniecību, lauksaimniecību, zinātni, kultūru un mākslu.

 1950. gada 31. novembrī Avdjukevičs paraksta apņemšanos, ka viņš, strādājot LKP Rēzeknes rajona komitejā vai esot atbrīvots no darba, apņemas glabāt valsts noslēpumus, kas kļūst zināmi dienesta sakarā, kā arī visas ziņas, kas attiecas uz LKP Rēzeknes rajona komitejas un tās darbu, un nekādā veidā neizpaust un nedalīties ar minēto informāciju.

Apņemšanās ietver arī norādi par atbildību saskaņā ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1947. gada 9. jūnija dekrētu un saistību sniegt ziņas par visām izmaiņām anketā, konkrēti, par radiniekiem un paziņām, kas saistīti ar ārzemniekiem vai izbraukušiem uz ārzemēm.

1951. gada 31. maija raksturojums, ar kuru Longinu Avdjukeviču rekomendē mācībām PSKP CK Augstākajā partijas skolā

Norādīts, ka laika posmā no 1950. līdz 1951. gadam esot uzņemti PSKP biedru rindās 243 cilvēki, tostarp 57 strādnieki un 57 kolhoznieki. Kolhozos esot izveidotas 15 jaunas partijas organizācijas un 15 kandidātu grupas. Turklāt rajons pirms termiņa 106,7% apmērā no plānotā esot izpildījis maizes sagatavošanas plānu 1951. gadā, pārpildījis vilnas piegādes plānu un pabeidz izpildīt piena piegādes plānu

No 1951. gada novembra līdz 1953. gada septembrim Longins Avdjukevičs pilda LKP CK partijas, arodbiedrību un komjaunatnes orgānu nodaļas vadītāja amatu.

 1953. gada 12. maija raksturojumā, ko parakstīja LKP CK otrais sekretārs Valentīns Jeršovs, minētas ne tikai Longina Avdjukeviča latviešu valodas, bet arī krievu valodas zināšanas. Darbs LKP CK partijas, arodbiedrības un komjaunatnes orgānu nodaļas vadītāja amatā raksturots sausi.

Rezultātā no 1953. gada septembra līdz 1955. gada augustam Avdjukevičs ir PSKP CK Augstākās partijas skolas audzēknis Maskavā.

1955. gada augustā Longins Avdjukevičs sāk darbu LPSR Valsts drošības komitejā (VDK).

 Minētās karjeras izmaiņas pamatojas uz LKP CK biroja nolēmumu, kas izriet no LKP CK biroja 1955. gada 30. augusta protokola Nr. 36, §33, ar kuru Longins Avdjukevičs apstiprināts par LPSR VDK locekli, atbrīvojot reizē no šī amata Nikolaju Seļezņovu, Dmitrija dēlu sakarā ar pārcelšanu PSRS VDK centrālajā aparātā.

 Saskaņā ar LPSR Ministru Padomes 1955. gada 15. septembra nolēmumu Nr. 533, ko parakstīja priekšsēdētāja vietnieks Matīss Plūdons un lietu pārvaldnieks Jānis Kacens, Longins Avdjukevičs bija apstiprināts par LPSR VDK locekli.

 Pamatojoties uz LPSR Ministru Padomes 1955. gada 27. septembra nolēmumu Nr. 543, ko parakstīja priekšsēdētāja vietnieks Matīss Plūdons un lietu pārvaldnieks Jānis Kacens, Longins Avdjukevičs bija apstiprināts par LPSR VDK priekšsēdētāja vietnieku kadru jautājumos.

 Gadu vēlāk, Avdjukevičs 1956. gada augustā atpūšas sanatorijā Karlsbādē (Karlovi Vari, tolaik Čehoslovākija), kas ir arī pirmā un pēdējā reize, kad ārvalstu apmeklējums ir fiksēts apskatāmajā personas lietā.

1958. gada 13. janvārī Vladimiru Sēju apstiprina par LPSR VDK priekšsēdētāja vietnieku kadru jautājumos un LPSR VDK locekli, reizē atbrīvojot no minētajiem pienākumiem Longinu Avdjukeviču.

 Sekojošajā LKP CK biroja nolēmumā, kas pamatojas uz LKP CK biroja 1958. gada 13. janvāra sēdes protokolu Nr. 99, §71, Longinu Avdjukeviču apstiprināja par LPSR VDK priekšsēdētāja vietnieku operatīvās darbības jautājumos, reizē atbrīvojot no šiem pienākumiem Nikolaju Veļikanovu, Sergeja dēlu sakarā ar pensionēšanos, sasniedzot izdienas vecumu.

 1958. gadā Avdjukeviču apbalvo ar jubilejas medaļu PSRS Bruņoto Spēku 40 gadi.

Saskaņā ar LPSR Ministru Padomes 1960. gada 15. augusta dokumentu Nr. 13/237-36, ko parakstīja priekšsēdētājs Jānis Peive, izteikts lūgums LKP CK apstiprināt LPSR VDK kolēģiju. Kā kolēģijas priekšsēdētājs izvirzīts Jānis Vēvers.

Savukārt kā kolēģijas locekļi nominēti LPSR VDK priekšsēdētāja vietnieks Longins Avdjukevičs, LPSR VDK izmeklēšanas daļas priekšnieks Kārlis Vītols, PSRS VDK Baltijas kara apgabala sevišķās daļas priekšnieks Leonīds Ivanovs, LPSR VDK operatīvi tehniskās daļas priekšnieks Leonīds Ļevkovičs, LPSR VDK 1. daļas priekšnieks Jānis Lukaševičs, LPSR VDK 2. daļas priekšnieks Aleksandrs Čeckis, LPSR VDK priekšsēdētāja palīgs kadru jautājumos Vladimirs Sēja un LPSR VDK Daugavpils pilsētas un dzelzceļa pilnvarotais Boriss Ņefedovs

 1963. gada 8. janvāra raksturojums, ko kopīgi parakstīja LPSR VDK priekšsēdētājs Jānis Vēvers un partijas komitejas sekretārs Nikolajs Galkins, sniedz ļoti skopu informāciju par Avdjukeviča, kas attiecīgajā brīdī ir pulkvedis, darbību LPSR VDK priekšsēdētāja vietnieka amatā. 

1963. gada 16. janvāra dokumentā, kas adresēts PSKP CK un ko parakstīja LKP CK pirmais sekretārs Arvīds Pelše, norādīts, ka Jānis Vēvers atbrīvots no LPSR VDK priekšsēdētāja amata sakarā ar pensionēšanos veselības apsvērumu dēļ un ka tādēļ LKP CK rosina apstiprināt šajā amatā Longinu Avdjukeviču.

Raksturojot Avdjukeviču, līdzās dzimšanas datiem, tautībai, stāžam PSKP biedru rindās un izglītībai, minēts, ka viņš protot latviešu valodu. Darba gaitas atspoguļotas īsi, norādot vien, ka Avdjukevičs ilgstoši veicis partijas darbu un ka no 1955. gada pildījis LPSR VDK priekšsēdētāja vietnieka amatu. Panākumi darbā novērtēti kodolīgi:

“[..] parādīja sevi kā spējīgs organizators, iniciatīvas bagāts un prasīgs vadītājs.”

1963. gada janvārī Longins Avdjukevičs kļūst par LPSR VDK priekšsēdētāju, minēto amatu pildot līdz 1980. gada novembrim.

 Saskaņā ar LKP CK prezidija nolēmumu, kas izriet no 1963. gada 18. marta protokola Nr. 19, §59, nolemts Longinu Avdjukeviču iekļaut LPSR Ministru Padomes biroja sastāvā.

 Sekojošais LKP CK prezidija nolēmums, kas izriet no 1963. gada 2. aprīļa protokola Nr. 22, §6, par izmaiņām LKP CK komisijas tālbraukšanas jūrniecībā un ārzemju izbraukšanas kadru jautājumos sastāvā, paredz apstiprināt par komisijas locekli LPSR VDK priekšsēdētāja vietnieku Jāni Lukaševicu, atbrīvojot reizē no attiecīgiem pienākumiem Longinu Avdjukeviču.

 Minētais nolēmums atklāj daļu Longina Avdjukeviča pienākumu saturu, pildot LPSR VDK priekšsēdētāja vietnieka pienākumus. Turklāt, kopā ņemts ar 1976. gada 27. janvāra kadru uzskaites personas lapā norādīto informāciju par ārvalstu braucieniem, norāda, ka 1956. gada augusta atpūta sanatorijā Čehoslovākija bija arī vienīgā reize, kad, esot LPSR VDK priekšsēdētāja vietnieka kadru jautājumos amatā un atbildot par ārvalstu braucieniem, apmeklētas ārvalstis.

 1965. gada 1. oktobrī Avdjukevičs apbalvots ar Darba Sarkanā Karoga ordeni par lielajiem panākumiem, kas sasniegti tautsaimniecības, zinātnes un kultūras attīstībā LPSR.

LKP CK biroja 1967. gada 18. aprīļa sēdes protokola Nr. 48, §3 izraksts paredz iekļaut LPSR Ministru Padomes Prezidija sastāvā Longinu Avdjukeviču.

 Kopš minētā brīža Avdjukevičs saņem vairāku apbalvojumus.

1967. gada oktobrī viņš apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni sakarā ar Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 50. gadadienu par sekmīgu uzdevumu izpildi, nodrošinot valsts drošību.

1968. gadā Avdjukevičs saņem jubilejas medaļu PSRS Bruņoto Spēku 50 gadi, bet

1970. gada martā – jubilejas medaļu Par karavīra varonībuAtzīmējot Vladimira Iļjiča Ļeņina 100. dzimšanas dienu.

 LKP CK biroja 1970. gada 7. aprīļa sēdes protokola Nr. 133, §24 izraksts paredz rekomendēt Longinu Avdjukeviču par PSRS Augstākās Padomes Tautību Padomes deputāta kandidātu 311. Madonas vēlēšanu apgabalā.

 Tad LKP CK biroja 1971. gada 13. jūlija protokola Nr. 16, §17 izraksts jautājumā par LPSR Ministru Padomes Prezidija sastāvu paredz piekrist LPSR Ministru Padomes priekšlikumam, iekļaut LPSR Ministru Padomes Prezidija sastāvā Longinu Avdjukeviču.

 1971. gada augustā seko apbalvojums ar Sarkanā Karoga ordeni par sasniegumiem, nodrošinot valsts drošību valstī

 LKP CK biroja 1974. gada 5. aprīļa sēdes protokola Nr. 74, §2 izraksts paredz rekomendēt Longinu Avdjukeviču par PSRS Augstākās Padomes Tautību Padomes deputāta kandidātu 306. Jēkabpils vēlēšanu apgabalā.

Vērtējot Avdjukeviča darbu LPSR VDK priekšsēdētāja amatā, parādās jauns formulējums:

“B. Avdjukeviča vadībā VDK orgāni veic lielu darbu, nodrošinot republikas valsts drošību, īsteno to, pamatojoties uz stingru konstitucionālo normu, sociālistiskās likumības ievērošanu.”

1975. gada maijā Avdjukevicš saņem jubilejas medaļu 30 gadu, kopš uzvaras 1941.–1945. gada Lielajā Tēvijas karā.

 1976. gada 27. janvāra kadru uzskaites personas lapas sagatavošanas brīdī ir jau ģenerālmajors.

 1976. gada novembrī Longins Avdjukevičs saņem LPSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstu sakarā ar sešdesmit gadu jubileju;

 1977. gada decembrī saņem Oktobra Revolūcijas ordeni par sekmīgu uzdevumu izpildi, nodrošinot PSRS valsts drošību;

 1978. gada februārī saņem jubilejas medaļu PSRS Bruņoto Spēku 60 gadi.

1980. gada 16. maija steidzamais paziņojums Nr. 4 norāda, ka Longins Avdjukevičs apbalvots ar PSRS VDK rakstu, pamatojoties PSRS VDK priekšsēdētāja 1980. gada 20. aprīļa pavēli Nr. 0246.

LKP CK biroja 1980. gada 21. novembra nolēmums Nr. Б-110/11, kas izriet no LKP CK biroja 1980. gada 20. novembra sēdes protokola Nr. 110, §11, paredz apstiprināt Borisu Pugo par LPSR VDK priekšsēdētāju, atbrīvojot viņu no iepriekšējā ieņemamā amata, kā arī apmierināt Longina Avdjukeviča lūgumu atbrīvot viņu LPSR VDK priekšsēdētāja amata sakara ar pensionēšanos.

LPSR Ministru padomes 1980. gada 24. novembra nolēmums Nr. 603, ko parakstīja priekšsēdētājs Jurijs Rubenis un lietu pārvaldnieks Jānis Šneiders, paredz iecelt Longinu Avdjukeviču par LPSR Ministru Padomes padomnieku.

1976. gada 27. janvāra kadru uzskaites personas lapā norādīts, ka Longins Avdjukevicš pārzina krievu un latviešu valodu, nav zinātnisko darbu, zinātnisko grādu un izgudrojumu. Lai gan LKP CK nomenklatūras Longina Avdjukeviča personas lietā daudzviet norādīts, ka Longinam Avdjukevičam bijusi augstākā izglītība, tomēr, novērtējot reālo izglītības līmeni, jāņem vērā sekojošais.

Pirmkārt, Longins Avdjukevičs ieguvis septiņu klašu izglītību, un arī tas secināms vien no vārdiem, personas lietā nav ziņu par konkrētu skolu. Otrkārt, pirmā zināmā mācību vieta bijusi LKP CK Republikāniskā partijas skola, kur atbilstoši presē pieejamajai informācijai, uzņēma personas, kas atbilda sekojošām prasībām:

“Republikaniskajā partijas skolā pie LK(b)P CK uzņem VK(b)P biedrus (vecumā līdz 40 gadiem, ar vidējo izglītību), kas pārvalda latviešu valodu un izvirzījušies partijas un sabiedriskajā darbā.”

Ievērojot to, ka Avdjukevičam nebija vidējās izglītības, formāli mācības attiecīgajā skolā bija liegtas.

Treškārt, lai arī LKP CK Republikānisko partijas skolu beidzot persona tolaik ieguva nepabeigtu augstāko izglītību, bet PSKP CK Augstāko partijas skolu beidzot – augstāko izglītību, tomēr mācības PSKP saskaņā ar Latvijas Republikas spēkā esošajām tiesību normām nav augstākā izglītība. Jāsecina, ka LPSR ministra līmeņa amatpersona strādāja ar septiņu klašu izglītību un pieredzi PSKP rindās.

LKP CK nomenklatūras Longina Avdjukeviča personas lieta satur visai vispārīgi raksturotu darbību vēlētās (protams, fiktīvi un nedemokrātiski vēlētās) institūcijās. Kopsavelkot Longins Avdjukevičs bijis LPSR Augstākās Padomes deputāts (3. un 6. sasaukumos), PSRS Augstākās Padomes deputāts (pirmo reizi ievēlēts 1966. gadā, piedalījies 7., 8., 9. un 10. sasaukumos), LKP CK locekļa kandidāts no 1956. līdz 1961. gadam XV, XVI, XVII un XVIII kongresos. LKP CK loceklis (pirmo reizi ievēlēts 1863. gadā, piedalījies XIX, XX, XXI, XXII, XXIII kongresos), PSKP XXIII, XXIV un XXV kongresu delegāts, no 1976. gada janvāra līdz 1981. gada janvārim ir LKP CK biroja locekļa kandidāts, ievēlēts XXII kongresā, LPSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis (ievēlēts 1963. gada martā).

Salīdzinoši LKP CK nomenklatūras personas lieta satur niecīgu un pat pavirši izklāstītu informāciju par Longina Avdjukeviča ģimeni, kas rada pamatotu jautājumu par kritērijiem, kādēļ vieniem salīdzinošā laikā un amatā prasīts sniegt detalizētu un precīzu attiecīgās informācijas izklāstu, bet citi iztikuši vien ar vispārīgu un pat neprecīzu datu minēšanu.

Atbilstoši 1976. gada 27. janvāra kadru uzskaites personas lapai Longins Avdjukevičs bija precējies ar Zinaīdu Avdjukeviču, Mihaila meitu, dzimušu 1923. gadā, vienīgais bērns ģimenē – Alla Vasiļjeva, Leonīda meita, dzimusi 1942. gadā.

 Tikai pateicoties publiski pieejamajām ziņām, uzzinām, ka Alla Avdjukeviča absolvējusi Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāti 1964. gadā kā “matemātiķe-skaitļotāja”.

1949. gada 1. aprīļa autobiogrāfijas rakstīšanas laikā māte Julija Avdjukeviča bijusi Longina Avdjukeviča apgādībā savukārt māsa, kuras vārds un uzvārds nekur personas lietā vispār nav minēti, bijusi strādniece.

Konkrētajā apskatāmajā personas lietā nav datu par tālākajām Longina Avdjukeviča gaitām. Iespējams tāpēc ir vietā maza atsauce uz viņa mūža noslēguma godināšanu LKP CK izdevniecības presē. Ievērības cienīga, tādēļ konkrētajā apskatā minama vieta, no kurienes Longins Avdjukevičs izvadīts 1988. gada 13. janvārī (miris 1988. gada 8. janvārī.

Izvadīšana notikusi no LPSR Iekšlietu ministrijas Dzeržinska kultūras nama, kas bija iekārtots iekšlietu un arī drošības iestāžu darbiniekiem, kas atradās Veidenbauma ielā 12-a (pagalma ēka Baznīcas ielā 10/12) un kas iepriekš kalpoja kā Septītās Dienas Adventistu dievnams, aktu zālē.

 Bēru apraksts spilgti un precīzi atspoguļo gan attiecīgo varas struktūru, gan arī atslēgas personas:

“F. Dzeržinska kultūras nama aktu zāle tērpta sērās.

Šeit novietotais šķirsts ar nelaiķa mirstīgajām atliekām slīgst ziedos. Pie postamenta — vainagi no Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija un republikas Ministru Padomes, Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, darba kolektīviem un sabiedriskajām organizācijām. Uz sarkaniem spilventiņiem — valsts apbalvojumi, ko L. Avdjukevlčs saņēmis par nopelniem Dzimtenes labā.

Sēru melodijām skanot, skumjā klusumā no nelaiķa atvadās partijas, padomju un komjaunatnes darbinieki, karavīri, partijas un partizānu kustības veterāni, republikas

Valsts drošības komitejas darbinieki [..], citu tiesību aizsardzības orgānu, kā ari uzņēmumu un sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

Goda sardzē stājas biedri B. Pugo. E. Auškaps, A. Briļs, J. Rubenis, V. Soboļevs, J. Vagris un S. Zukulis.

... Raiņa kapi Rīgā. Šeit notika sēru mītiņš. Tajā runāja Latvijas republikāniskās kara un darba veterānu padomes priekšsēdētājs V. Krūmiņš, Latvijas PSR Valsts drošības komitejas priekšsēdētāja vietnieks E. Johansons, Latvijas PSR Ministru Padomes Lietu pārvaldes nodaļas vadītājs R. Seņkāns, republikas Zinātņu akadēmijas galvenais zinātniskais sekretārs Padomju Savienības Varonis akadēmiķis V. Samsons un atvaļinātais ģenerālmajors J. Lukaševičs. [..]

Sēru mītiņš beidzies. Šķirstu ar L. Avdjukeviča mirstīgajām atliekām ielaiž kapā. Rīb karavīru salūta zalves. Orķestris atskaņo Padomju Savienības un Latvijas PSR valsts himnas. Uz kapa kopiņas klājas vainagi un ziedi.”

Goda sardzes, runu personālijas parāda PSKP filiāles funkcionāru okupētajā Latvijā attieksmi pret pensionēta VDK ģenerālmajora lomu un prestižu to vidū Trešās Atmodas sākuma posmā.

***

PSKP b. no 1940. g., V.d.d. no 1955. g.; ģenerālmajors.

Nacionalizēto uzņēmumu komisārs, LK(b)P Daugavpils apr. komit. instruktors, Daugavpils apr. rūpkombināta direktors 1940.–1941. g., partizānu vienības un brigādes komisārs 1942.–1944. g.; LK(b)P Daugavpils apr. komit. sekret. 1944.VII–1947.VIII; LK(b)P Rēzeknes apr. (no 1950. g. – raj.) komit. 1. sekretārs 1949.VIII–1951.XI; LKP CK partijas, arodbiedrību un komjaunatnes orgānu nod. vad. 1951.XI–1953.IX; PSKP CK Augstākās part. skolas klausītājs 1953.IX–1955.VIII, VDK pr-tāja vietn. operatīvajā darbā 1955.VIII –1963.I, pr-tājs 1963.I–1980.XI, pēc tam LPSR MP padomnieks

Source: VDK izpētes komisija, Rīgas dome, news.lv

No places

    loading...

        Relations

        Relation nameRelation typeBirth DateDeath dateDescription
        1Staņislavs ZukulisStaņislavs ZukulisCoworker00.00.193007.05.1993
        2
        Gunārs Valdis PudelsCoworker07.04.193003.01.2011
        3Vladimirs SējaVladimirs SējaCoworker19.03.192303.10.1995
        4Boriss PugoBoriss PugoCoworker19.02.193722.08.1991
        5Simons ŠustinsSimons ŠustinsCoworker00.00.190803.08.1978
        6Jānis VēversJānis VēversCoworker00.09.189928.10.1978
        7Vilnis Edvīns  BresisVilnis Edvīns BresisCoworker30.01.193825.10.2017
        8Edmunds  JohansonsEdmunds JohansonsCoworker22.07.193607.02.2017
        9Antons JuhņevičsAntons JuhņevičsVictim00.00.190514.02.1947

        No events set

        Tags