Rakstnieks Kalējs Oskars dzimis 1911.gada 5.martā Adulienas pagasta Siliešos saimnieka ģimenē.

Beidzis ģimnāziju kā eksterns (1935.g.). Bijis pasta ierēdnis (1940.g. - 1943.g.) un strādājis organizācijā "Tautas palīdzība" (1943.g. - 1944.g.). Pirmā publikācija - stāsts "Pūpoli" žurnālā "Sievietes Pasaule" 1939.g. Stāsts "Dižmaņu zvērs" godalgots stāstu un noveļu konkursā (1944.g.). Kopā ar sievu rakstnieci Anitu Dauguli 1945.g. emigrējis uz Vāciju. Publicējis divas stāstu grāmatas - "Dzimtenes vīraks" (1946.g.) un "Profesora kundzes vēstules" (1960.g.), kurās reālistiski attēlota dzīve Latvijas Republikas laukos, mazpilsētās un Rīgā, darbu centrā nereti izvirzot spēcīgus, nelokāmus, arī traģiskus raksturus, skarti arī 40.gadu sākuma notikumi un došanās bēgļu gaitas.

Trimdā Kalējs pievērsies žurnālistikai un, dzīvodams Eitīnē, no 1956.g. strādājis laikrakstā "Latvija", bijis tā galvenais redaktors (1959.g. -1976.g., 1978.g. - 1979.g.). Ilggadējs Latvijas Preses biedrības priekšsēdētājs Vācijā. Kultūras fonda K. Barona prēmija (1979.g.).

Miris 1990.gada 20.oktobrī Eitīnē, Vācijā. Viņš licis savu pelnu urnu noslīcināt Baltijas jūrā pie Neištates, kur jau iepriekš guldīta viļņu šūpulēs viņa sieva Anita Daugule.

Avots: www.ltn.lv

          "Brīvā Latvija", 08.04.1991