– No cik gadiem jāsāk dejot?

– Es, piemēram, sāku no septiņpadsmit, jābeidz, kad nāk ap astoņdesmit. Bet tieši tad uznāk tas lielais dejotprieks (iesmejas). Starp citu, te, Lielvārdē, ir senioru deju kopa, kur danco vīri un dāmas ap astoņdesmit, arī teātri spēlē. Visu mūžu esmu strādājis ar jaunatni. No tās strāvo jaunība, enerģija! Kad saņēmu uzaicinājumu vadīt universitātes “Danci”, daudzi teica – kur bāz savu degunu pēc Sūnas, kas kolektīvu bija padarījis ļoti spožu! Taču Helēna Tangijeva-Birzniece mani iedrošināja.

Redz, bez ticības jau nevar. Es it kā vellam neticu. Tad kam ticēt? Tāpēc ticu jaunatnei. Gribas, lai tā redz pasauli un mīl deju. Bet šodien jaunie nav vakarējie. Daudzi brauc prom. Kāpēc? Tāpēc, ka viņu darbu neatzīst, nemaksā tik, cik būtu pelnījuši. Un, ja jaunam cilvēkam ir ģimene un mazie, izdzīvot mūsu valstī patiešām ir problēma.

(no Vitas Kraujas intervijas, Latvijas Avīze)

***

Uldis Žagata bija latviešu horeogrāfs un dejas pedagogs. Vairākkārtējs Deju svētku virsvadītājs. Bijis tautas deju ansambļa "Dancis" un valsts deju ansambļa "Daile" mākslinieciskais vadītājs.

Uldis Žagata piedzima 1928. gada 17. martā Jeru pagasta "Pērlēs"

Mācījies vienā klasē ar aktrisi Viju Artmani.

Pēc skolas beigšanas 1944. gadā iestājies Rīgas Valsts tehnikumā, lai kļūtu par mehāniķi-atslēdznieku. Kara laikā piepelnījies Operas un baleta teātrī, kur bijis statists. Tur viņam ieteica mācīties Rīgas Horeogrāfijas skolā.

1951. gadā sāka vadīt deju kolektīvu Baldones kultūras namā, bet mazliet vēlāk — Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā.

No 1963. līdz 1968. gadam bija tautas deju ansambļa "Dancis" mākslinieciskais vadītājs.

1968. gadā kļuvis par valsts deju ansambļa "Daile" māksliniecisko vadītāju, tajā strādājis līdz 1989. gadam.

Pēc aiziešanas no "Dailes" turpinājis veidot dejas

• LPSR Tautas skatuves mākslinieks Uldis Žagata.
• LPSR Valsts prēmija (1982)
• Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Virsnieka pakāpi (08.04.1998)
• Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts.