Ojārs Ēriks Kalniņš
Ojārs Ēriks Kalniņš
- Gimęs:
- 22.10.1949
- Mires:
- 14.10.2021
- Gyvenimo trukmė:
- 71
- PERSON_DAYS_FROM_BIRTH:
- 27218
- PERSON_YEARS_FROM_BIRTH:
- 74
- PERSON_DAYS_FROM_DEATH:
- 928
- PERSON_YEARS_FROM_DEATH:
- 2
- Be žodžių:
- Ояр Эрик Калниньш, Ояр Эрiк Калниньш
- Kategorijas:
- , Diplomatas, Narys studento korporacija, Parlamento narys Latvijos Respublikos, Poetas, Politikas, Vertėjas, Visuomenės veikėjas
- Pilietybė:
- latvis
- Kapinės:
- Cimetière de la Forêt (Riga)
Ojārs Ēriks Kalniņš; 1949 m. Spalio 22 d. Miunchenas - 2021 m. Spalio 14 d., Ryga) - Latvijos diplomatas ir politikas, buvęs Amerikos visuomenės veikėjas.
Ojārs Ēriks Kalniņš yra pabėgėlių iš Latvijos sūnus. Puikus Latvijos politikas ir diplomatas. Latvijos Seimo narys.
1951 m. Jis su šeima atsidūrė JAV. Baigė filosofijos bakalaurą Čikagos Ruzvelto universitete (1972 m.).
Iki 1984 metų dirbo reklamos srityje. Prieš persikeldamas į Latviją jis buvo Amerikos latvių asociacijos ir Pasaulio laisvųjų latvių asociacijos aktyvistas.
1993-1999 - Latvijos ambasadorius JAV; 1999–2010 m - Latvijos instituto direktorius. Kelių sušaukimų Latvijos Seimo narys (nuo 2010 m. Iki gyvenimo pabaigos). Vienybės partijos narys.
Apdovanotas III laipsnio Trijų žvaigždžių ordinu (1998).
Šaltiniai: wikipedia.org
Vietos
| Vaizdai | Pavadinimas | Santykių tipas | Nuo | Į | Aprašymas | Kalbos | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Dzintari Concert Hall, Jūrmala | en, lv, ru |
Saitai
15.09.1986 | Čatokvas konference Jūrmalā
10.07.1988 | Nodibināta Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustība (LNNK)
04.05.1990 | Restoration of Independence of the Republic of Latvia
02.09.1991 | ASV atzīst Latvijas neatkarību no PSRS
ASV nekad nebija atzinusi Latvijas okupāciju. PSRS sabrūkot, Latvijas Republikas Augstākā padome (ievēlēta pēc PSRS normatīvā regulējuma, piedaloties ne-Latvijas pilsoņiem) paziņoja par savas neatkarības atjaunošanu, taču vienlaikus neveica nedz okupācijas nomenklatūras lustrāciju, nedz seku likvidāciju. Līdz ar to jebkurai demokrātiskai valstij varēja rasties jautājumi par šādas Latvijas Republikas valdības leģitimitāti (ciktāl tā bija tiešām neatkarīgas valsts vai vienkārši Krievijas izveidota marionešu valdība). 1991.gada 2.septembrī prezidents Džordžs Bušs pasludina, ka ASV atzīst Latvijas neatkarību no PSRS
31.08.1994 | 50 gadus pēc padomju okupācijas Latvijā tiek paziņots par Krievijas armijas izvešanu
1990. gadā pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas Latvijas Republikas Augstākā Padome aicināja PSRS prezidentu M.Gorbačovu un PSRS AP sākt sarunas par PSRS bruņoto spēku izvešanu no Latvijas. Pēc PSRS sabrukuma tās armiju pārņēma faktiskā PSRS pārvaldītāja- Krievija.
04.05.1995 | Tiek uzspridzināts PSRS militārās okupācijas simbols- Skrundas lokators
23.10.1999 | Pēc 59 okupācijas gadiem Krievijas armija beidzot pamet pēdējo militāro bāzi Latvijā
07.11.2000 | ASV 43. Prezidenta amatā tiek ievēlēts Džordžs Volkers Bušs
26.02.2004 | Saeima galīgajā lasījumā pieņem Ziemeļatlantijas līgumu, kas paredz Latvijas pievienošanos NATO
29.03.2004 | Latvija pievienojas NATO
Svinīgajā ceremonijā Vašingtonā, LR Ministru prezidents Indulis Emsis iesniedza ASV valsts sekretāram Kolinam Pauelam Ziemeļatlantijas līguma pievienošanās instrumentu. Līdz ar to noslēdzies Latvijas pievienošanās NATO juridiskais process un Latvija kļuvusi par pilntiesīgu NATO dalībvalsti.
06.09.2008 | Dibināta partija “Sabiedrība citai politikai”
02.10.2010 | Notiek Latvijas Republikas 10. Saeimas vēlēšanas
02.06.2011 | Latvijas Republikas 10. prezidents. Tiek ievēlēts Andris Bērziņš
04.10.2014 | Latvijas Republikas 12. Saeimas vēlēšanas
05.11.2014 | 12.Saeima apstiprina 38. Ministru kabineta sastāvu Laimdotas Straujumas vadībā
11.02.2016 | Saeima apstiprina Māra Kučinska valdību - Latvijas Republikas 39. Ministru Kabinets
20.11.2016 | Andris Pauls-Pāvuls: Vai Latvija var novērst Trešo pasaules karu?
-
02.02.2017 | Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, lai mazinātu spriedzi reģionā, Baltijas valstīs tiek izvietotas dažādu NATO valstu karaspēka vienības
07.08.2018 | 13.Saeimas kandidāti un viņu priekšsacīkstes
06.10.2018 | 13.Saeimas vēlēšanas
06.11.2018 | 13.Saeimas deputāti sanāk uz pirmo sēdi
20.11.2018 | Ievēlēti desmit no 16 Saeimas komisiju priekšsēdētājiem
23.01.2019 | Apstiprināts LR 40.ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš un viņa vadītais ministru kabinets
25.05.2019 | Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas
29.05.2019 | Par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Egils Levits
08.07.2019 | Egils Levits stājas Latvijas Republikas prezidenta amatā
Levits ir sestā persona Valsts prezidenta amatā kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un desmitā persona kopš Latvijas valsts dibināšanas, ja par Valsts prezidentu skaita arī K. Ulmani (kurš gan amatā netika iecelts ar Saeimas balsojumu) J. Čakste, G. Ulmanis, V. Vīķe - Freiberga Valsts prezidenta amatā tika ievēlēti atkārtoti (pavadīja divus termiņus). 1973. gadā absolvēja Minsteres Latviešu ģimnāziju mēģināja studēt ķīmiju 1975. gadā uzņemts latviešu studentu korporācijā Fraternitas Lataviensis 1986. gadā kā diplomēts politologs beidza Hamburgas Universitātes Filozofijas un sabiedrisko zinātņu fakultātes Politikas nodaļu kopš 1980.gadu beigām iesaistījās Latvijas politikā. piedalījies Latvijas Neatkarības deklarācijas sastādīšanā Iesaistījās nevalstiskajā organizācijā „Klubs 21” 1993. Ievēlēts 5. Saeimā no Latvijas Ceļa saraksta no 1993. līdz 1994. gadam No 1993. līdz 1994. gadam Valda Birkava valdībā Levits ieņēma tieslietu ministra un Ministru prezidenta biedra amatus. No 1994. līdz 1995. gadam bija Latvijas vēstnieks Austrijā, Ungārijā, Šveicē. 1995.gadā ievēlēts par Latvijas pārstāvi ECT. No 2004.gada Latvijas pārstāvis Eiropas Kopienu Tiesā / ES Tiesā, kur pilnvaras beigsies 2024.gadā. Levita vadītā komisija nāca klajā ar piedāvājumu par Satversmes preambulu. Pēdējos četros gados iesaistījās un komentēja aktualitātes Latvijā, arī bēgļu uzņemšanu un Stambulas konvenciju. 2016.gadā starp labāk apmaksātajām ES amatpersonām. 2018.gadā - "Gada Eiropas cilvēks Latvijā". Vairākkārt minēts kā potenciālais kandidāts Valsts prezidenta amatam; 2015.gadā - pieteiks oficiāli. 2019. gadā ievēlēts Valsts prezidenta amatā, Saeimai par to pirmoreiz balsojot atklātā balsojumā.
12.07.2023 | Baiba Rudevska: Stambulas konvencija
Atrunas, deklarācijas un Satversmes tiesas spriedums kā juridisks brāķis.