Ādams Ārgalis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
26.10.1851
Miršanas datums:
23.01.1937
Apglabāšanas datums:
28.01.1937
Papildu vārdi:
Ārgals
Kategorijas:
Pedagogs, skolotājs
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Lielie kapi

Ieraksts dublējas - https://nekropole.info/lv/Adams-Argals

1931.gada izdevumā "Burtnieks" sakarā ar vina 80 gadu jubileju bija raksts:

"Nav vairs daudz to sabiedrisko darbinieku, kas jutuši un dzīvojuši līdzi tautas atmodas laikam, viņa trauksmei un centieniem, un tagad vēl atrodas mūsu vidū. Šie censoņi, kas pieder tautas modinātāju pulkam, ir viss lielais vairums aizgājuši pie sentēviem uz veļu valsti. Tagad, ja mums ir tā laime vēl redzēt retus no šīs burtnieku cilts, tad varam būt priecīgi, jo viņus pavada kāds savāds gaišs mirdzums, kas mūsu jaunajām paaudzēm ir svešs.
Viens no šīs censoņu cilts pārstāvjiem, kas darbojies kā skolotājs vairāk kā 50 gadus un kas piedalījies kā aktīvs dalībnieks visos septiņos latvju tautas vispārējos dziesmu svētkos un centīgi darbojies sabiedriskās organizācijās, 26. oktobrī atskatās uz 80 dzīves nostaigātiem gadiem. Tas ir Ādams Ārgalis. Centīgi viņš vēl turpina jau sen atpakaļ iesāktās darba gaitas Rīgas latviešu biedrībā, kuras goda biedrs un runas vīrs viņš ir, tāpat skolotāju sabiedrībā, kur Latv. nacionālā skolotāju savienība viņu skaita par goda biedri un Rīgas latv. skolotāju biedrība par savu priekšnieku.

Ādama Ārgaļa dzimtene ir Skaņkalna Reināti, Mazsalacas draudzē, kur viņš piedzima 1851. g. 26. okt. kā saimnieka dēls. Apmeklējis Mazsalacas draudzes skolu un pabeidzis to, 1871. g. iestājas Baltijas skolotāju seminārā Rīgā un to pabeidz 1875. g. ar godalgu. Šai pašā gadā Rīgas latviešu biedrība to pieņem par skolotāju svētdienas skolā, kurā darbojas 9 gadus. Šinī skolā strādādams, Ārgals ir vairāku Rīgas skolu dziedāšanas skolotājs. Pēc tam viņa darba lauks, apm. 3 gadus, Rīgas latviešu labdarības biedrības 3 kl. meiteņu skolā.  Kad 1884.gadā Rīgas latviešu b-ba atvēra Āgenskalnā Reiņa 2 kl. meiteņu skolu, Ārgali izraudzīja par pārzini. Šī skola bija no tām retajām, kur mācības valoda bija latviešu. Šinī skolā Ārgalis darbojās līdz 1918. g., kad biedrība skolu likvidēja. Nākošā gadā Rīgas pilsēta Ārgali iecēla par skolotāju pilsētas pamatskolā, Lavīzes ielā, kur viņš darbojās 3 gadus. No turienes to pārcēla par pilsētas 2. pirmskolas pārzini, kur viņš darbojās līdz 1926. g. 1. oktobrim, kad pensionējās.

Darbodamies skolā, Ārgalis bijis arvien aktīvs skolotāju un vispār sabiedriskā darbā, neprasīdams vai materiāli viņam kāds labums būs vai nē. Lieli viņa nopelni Rīgas latviešu biedrībā, sev. Derīgu grāmatu nodaļā, pie kuras svētīgā darba arvien čakli pielicis darba rokas. Kā literāts Ārgalis avīžniecībā pazīstams ar īsākiem rakstiem, kurus sastopam «Mājas Viesī», «Rīgas Lapā» un «Baltijas Vēstnesī». Šie raksti viņam parakstīti ar «Rdt», «R.Ad.», «—rg» un citādi.
Sākot jau no jaunības Ārgalis ar sevišķu interesi nodevies muzikālai darbībai. Muzikālo izglītību viņš pietiekošu baudījis pie A. Berndta, Aug.Pabsta Rīgā un K. Machta. No 1884.gada Baltijas Vēstnesī Ārgalis ir mūzikas kritiķis. Pats viņš sarīkojis arī dažus koncertus.

Dziesmu svētki Ārgalim bijuši lielākie piedzīvojumi. Pirmos dziesmu svētkos viņš ir līdzdziedātājs Baltijas skolotāju semināra korī, bet 2. vispārējos svētkos 1880. g. Ārgalis piedalās kā kora vadonis un dziesmu svētku komitejas loceklis; 3. svētkos 1888. g. kā dziesmu svētku komitejas loceklis; 4. — 1895. g. Jelgavā kā dziesmu svētku komitejas loceklis; 5. — 1910. g. Rīgā kā dziesmu svētku komitejas loceklis un rakstvedis; 6. — 1926. g. komitejas loceklis un 7. — 1931. g. kā dziesmu svētku vicepriekšsēdētājs un administrators.

Visos garajos nostaigātos gados, kas latvieša dzīvē bijuši pilni piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem, Ādams Ārgalis ir palicis uzticīgs vienmēr savai tautai un kā patriots ar pilnu krūti devies tautas kultūras darbā. Viņš apbalvots arī ar Triju Zvaigžņu ordeņa III un IV šķiru. Lai svētīgs sirmā tautas darbinieka mūža novakars!"

Miris 1937.gadā. 28. janvārī guldīja Ārgali Lielajos kapos. Valsts Prezidents bija sūtījis savu pārstāvi — pulkvedi Bebri, kas uz kapa nolika skaistus ziedus. Izglītības ministrijas uzdevumā vaiņagu nolika direktors Kūlis. Rīgas Latviešu biedrības priekšnieks Krastkalns, Rīgas pilsētas valdes uzdevumā — F. Krusa. Latvijas Nācionālo skolotāju savienība paziņoja, ka nodod Ls 100 Ārgala kapu piemineklim. Vaiņagus nolika vēl daudzas, daudzas organizācijas un iestādes.

Avots: Burtnieks, 1931

          Jaunākās ziņas, 06.05.1938

          Audzinātājs, 01.02.1937

***

* 1851. X 26. Skaņkalnes pag. + 1937. I 23. Rīgā.

                1872. beidzis Mazsalacas draudzes skolu,

                1875. beidzis Baltijas skolotāju semināru,

                1875. Rīgas Latviešu biedrības svētdienas skolas pieaugušiem skolotājs,

                1880. ieguvis ar Rīgas Latviešu biedrības kori dziesmu kara II godalgu,

                1881. Rīgas latviešu labdarības biedrības meiteņu skolas skolotājs,

                1884/1918. Rīgas Latviešu biedrības Reiņa meiteņu skolas pārzinis,

                1919. Rīgas pilsētas 4. pamatskolas skolotājs,

                1921/1926. Rīgas pilsētas 2. pirmskolas pārzinis,

                1926. pensionēts,

                1928. XI 16. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķīru # 138,

                1931. VI 20. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķīru # 620,

                Aktīvi darbojas Rīgas Latviešu biedrībā, Skolotāju palīdzības biedrības un Rīgas 

                               latviešu skolotāju biedrības dibinātājs. 1937. gadā nodibināta Ārgaļa 

                               stipendija centīgiem skolotājiem,

                Lielajos kapos Ārgalim 1938. gadā uzcelts piemineklis.

                Avots:       „Baltijas skolotāju seminārs“ 1870-1919.“ R., 1940.

Avoti: biographien.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        15.08.1884 | Āgenskalnā atklāta Rīgas Latviešu biedrības Reiņa meiteņu 2 klašu skola

        Ar Reiņa Stoķa un Remeša novēlētu kapitālu 12 000 rubļu apmērā Āgenskalnā atklāta Rīgas Latviešu biedrības Reiņa meiteņu 2 klašu skola-viena no retajām, kurā mācības notika latviešu valodā.

        Pievieno atmiņas

        Birkas