Ādams Butuls (1860—1938) bija latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks. 
Latvijas Tautas padomes loceklis.

Dzīvesgājums

Dzimis 1860. gada 5. decembrī Valtenberģu pagastā amatnieka ģimenē.

Trīs gadu vecumā pazaudējis tēvu, viņš ar māti pārcēlās uz dzīvi Ilģuciemā. Mācījās Rīgas Aleksandra ģimnāzijā, gadu studēja Freiburgas Universitātē, vēlāk studēja medicīnu Maskavas Universitātē.

Studiju laikā Valdemāra un Brīvzemnieka ietekmē no 1881. gada publicēja rakstus par kuģniecību, izglītību un veselības aizsardzības laikrakstos "Mājas Viesis" un "Baltijas Vēstnesis".

1885. gadā sāka strādāt par ārstu Āgenskalnā Rīgā, līdztekus kopā ar P. Bisnieku izdeva laikrakstu "Dienas Lapa" (1886—1889), bija kuģniecības biedrības "Austra" priekšnieks, Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Derīgu grāmatu nodaļas priekšnieka vietnieks (1886—1888) un priekšnieks (1892—1896).

1889. gadā Butuls sarīkoja pirmo latviešu etnogrāfisko ekspedīciju pa Vidzemes un Kurzemes guberņām, vācot materiālus RLB muzejam. 1890. gados apceļoja Eiropu, lai iepazītos ar medicīnas sasniegumiem.

Pēc K. Valdemāra nāves 1891. gadā Butuls nodibināja un vadīja K. Valdemāra piemiņas komiteju, pārveda viņa pīšļus no Krievijas un uzcēla pieminekli Rīgas Lielajos kapos. 1908. gadā viņš kļuva par Latvijas izglītības biedrības priekšnieku, Mežaparkā ierīkoja „Saulesdārzu” bērniem.

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gada augustā darbojās Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas brīvprātīgo pieņemšanas komisijā. Viņa vadītā Latviešu izglītības biedrība 1915. gadā Krievijas Impērijas valdībai iesniedza lūgumu dibināt vispārējās vidējās izglītības iestādes ar latviešu mācību valodu, 1916. gada janvārī šāda atļauta tika saņemta. Vēlāk no 1915. līdz 1918. gadam bija Baltijas bēgļu komitejas sanitārās nodaļas vadītājs, dibināja kara slimnīcas, lazaretes un bēgļu apgādāšanas punktus. Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada pavasarī Butuls bija viens no Latvijas Neatkarības partijas dibinātajiem, Latvijas Tautas padomes loceklis 1918. gadā.

Butuls piedalījās arī Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes organizēšanā 1919. gada augustā, no 1932. gada bija Lībiešu draugu biedrības priekšsēdis. Miris 1938. gada 14. decembrī Rīgā, apbedīts Meža kapos.

Pagodinājumi

• Latvijas Universitātes goda doktors (dr. med. h. c., 1937)
• Triju Zvaigžņu ordenis 3. šķira (1926)
• Latviešu izglītības biedrības goda biedrs
• Latviešu ārstu biedrības goda biedrs

Literatūra

• Ansabergs F. Dr. med. Ādams Butuls†. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1939, 1. nr., 74.—75. lpp.
• Eglītis V. Dr. Ādama Butuļa piemiņai. Studentu Dzīve, 1939, 78. nr., 10. lpp.