Ādolfs Agte

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
02.11.1850
Miršanas datums:
22.06.1906
Papildu vārdi:
Gustav Adolph Agthe; Адольф Христофорович Агте
Kategorijas:
Arhitekts, Inženieris, Uzņēmējs
Tautība:
 latvietis, vācietis
Kapsēta:
Rīgas Lielie kapi

Ādolfs Agte bija Rīgas galvenais inženieris no 1887. līdz 1899. gadam un uzņēmuma Rīgas Ielu Dzelzceļu Akciju Sabiedrība (Aktien-Gesellschaft der Rigaer Straßenbahnen / Акцiонерное Общество Рижскихъ Трамваевъ / Rigas Eelu Dſelſszełu Akziju Şabeedriba) vadītājs no 1899. līdz 1906. gadam. Mežaparka apbūves rajona pamatlicējs.

Dzimis Doma ērģelnieka ģimenē.

No 1869. līdz 1873. gadam studēja inženieriju Rīgas Politehnikumā.

No 1874. līdz 1877. gadam strādāja Šveicē, uzņēmumā Schweizer Nordostbahn, kur piedalījas arī dzelzceļu tuneļa Vintertūra - Detenberga būvniecībā.

Vēlāk atgriezās Rīgā.

No 1879. līdz 1887. gadam - Rīgas inženieris

No 1887. līdz 1899. gadam - Rīgas galvenais inženieris.

1895.gadā viņš iegādājās Heiļa (Heilshof, arī Elziņmuiža, Elziņmuižiņa) muižu kopā ar Dragunmuižu un Jauno muižu, jo aizejot pensijā šeit iecerējis izveidot savrupmāju rajonu un plašu parku rīdziniekiem. (Rīga, Čiekurkalns, Ezermalas 10 apkaime, nav saglabājusies)

Heila muižā 20.gadsimta sākumā bija trīs koka ēkas. Ar laiku muižas galvenajā ēkā sāka dzīvot Agtes ģimene. Vasarās šeit bieži apmetās baltvācu rakstnieki un mākslinieki, tai skaitā gleznotāji Gerhards un Marija Rozeni, Teodors Krauss, arhitekts Vilhelms Štrihs u.c.

Muiža 1930to gadu beigās kļuva par Rīgas pilsētas īpašumu. Sākoties padomju okupācijai, muižas teritorija tika iekļauta S.Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas teritorijā, senā apbūve tika likvidēta. Ievērojami pārveidota arī senā Ķīšezera krasta ainava.

Agtes vadībā tika uzcelti Lielie Spīķeri, pontontilts pār Daugavu. Projektējis gājēju tiltiņu pie Bastejkalna, pāri pilsētas kanālam. To rīdzinieki bija iesaukuši par "8. pasaules brīnumu" (vārdu spēle - "Acht"/ "Aght")

No 1899. līdz 1906. gadam vadīja uzņēmumu Aktien-Gesellschaft der Rigaer Straßenbahnen / Акцiонерное Общество Рижскихъ Трамваевъ / Rigas Eelu Dſelſszełu Akziju Şabeedriba, nodrošinot pirmā elektriskā tramvaja palaišanu Rīgā 1901. gada 23. jūlijā. Bijis citu akciju sabiedrību līdzīpašnieks.

Ādolfs Agte ir apbedīts Rīgas Lielajos kapos.

Avoti: wikipedia.org, news.lv, ambermarks.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Johann Christoph von AgtheJohann Christoph von AgtheTēvs03.06.181404.01.1868
        2Johann Christoph Heinrich AgtheJohann Christoph Heinrich AgtheDēls12.03.188501.06.1941
        3Edmund  von AgtheEdmund von AgtheBrālis
        4Adolf AgtheAdolf AgtheBrāļa/māsas dēls06.09.188300.00.1942
        5Adam Georg von AgtheAdam Georg von AgtheRadinieks12.08.177726.08.1826

        20.06.1901 | Rīgā tika atklāta pirmā elektriskā tramvaja līnija pa Aleksandra (tagadējo Brīvības) ielu

        Tramvajs- pilsētas pasažieru pārvadāšanas līdzeklis, kas izmanto sliežu ceļus. Vēsturiski vecākie ir zirgu vilkmes tramvaji. Lielāko daļu tramvaju darbina elektriskā strāva, kas tiek pievadīta pa gaisa kontakttīklu ar strāvas uztvērēju palīdzību, tomēr tiek ekspluatēti arī tramvaji, kuri strāvu saņem no trešās sliedes un akumulatoru tramvaji. Bez elektriskajiem pazīst arī tramvajus ar vilcējzirgu jeb konkas, trošu jeb virves tramvajus (funikulieri) un dīzeļtramvajus. Agrāk tika ekspluatēti pneimatiskie tramvaji, tvaika tramvaji, ka arī tramvaji ar benzīna dzinēju.

        Pievieno atmiņas

        Birkas