Rīgas pilsētas kanālā priekš dažām dienām uzpeldējis kāda pusmūža vīrieša līķis, kas vairākus mēnešus nogulējis ūdenī. Pie nelaimīgā, kas nogādāts pilsētas morgā, personības dokumenti nav atrasti. Slīkoņa kabatās bijuši vienīgi apm. 20 ls naudas, pulkstenis, dažas atslēgas un citi sīkumi. Varasdarbu pazīmes pie līķa nav konstatētas. Tagad noskaidrojies, ka nelaimīgais ir 45 g.v. tirgotājs Ādolfs Bārenis no Jaunjelgavas, Jelgavas ielas 19. Pagājušā gada 22.decembrī viņš izbraucis no mājām, teikdams, ka došoties uz Rīgu, lai izdarītu dažus iepirkumus. Pēc tam B. vairs nav atgriezies. Pēdējo reizi B. redzēts 22.decembrī dažos Rīgas veikalos, kur iepircies. Viņa vēlākās gaitas nav zināmas. Dažas dienas pēc B. nozušanas kādā pasta kastītē atrasta viņa pase ar izplēstu ģīmetni. Tā ka pie līķa varasdarbu pazīmes sekcijā nav konstatētas, domājams, ka viņš kanālā iekritis nejauši. Arī pašnāvība, šķiet, izslēgta, jo B. bijis pārticis tirgotājs un par dzīves apnikumu nekad nav sūdzējies. B.atpazinusi viņa māte u. c. piederīgie. Policija nelaimīgā līķi izsniegusi piederīgiem apbedīšanai.

Avots: "Jaunākās ziņas", 20.04.1937

Andrejs Barens 1912. gadā mirdams Jaunjelgavā, atstājis vairākus nekustamus īpašumus un labi iekārtotu veikalu. Kā vienīgie mantinieki palikuši mirušā sieva Lote un dēli Ādolfs un Jānis. Pēc pasaules kara L. Bārene ar dēlu Jāni atgriezusies no Krievijas un atradusi visu iedzīvi nopostītu. Vecākais dēls tanī laikā dienējis Troickas pulkā un atradies Krievijā. Lotei Bārenai Ābeles pag. piederējušas lielākas lauku mājas. Lai atjaunotu pilsētā nopostītos īpašumus, B. uz lauku mājām aizņēmusies naudu. Vienā no namiem dēls Jānis iekārtojis veikalu. Neilgi pēc tam, pēkšņi atgriezies Bārenes vecākais dēls Ādolfs. Abu brāļu starpā radušās nesaskaņas dēļ atstātā tēva mantojuma. Pēdīgi tie vienojušies, ka Ādolfam Barenam paliek veikals, bet daļu inventāra saņem arī brālis sava veikala iekārtošanai citā īpašumā. Abu brāļu starpā tomēr naids vēl nebeidzies.  1936. gada decembra mēnesī Ādolfs Bārens pēkšņi nozudis un par viņu nebijis nekādu ziņu. Jaunjelgavā sākumā bij radušās baumas, ka Ādolfs Bārens aizbraucis uz Spānijas kara lauku. 1937.g. agrā pavasarī Ādolfa B. līķi atrada Rīgā pilsētas kanālā. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka A.Bārens nogalināts un tad iemests kanālā. Vienā laikā ar līķa atrašanu, kādā Rīgas pasta kastē tika atrasta B. pase. Slepkavības īstos iemeslus neizdevās noskaidrot. Tomēr vēl šodien baumas par noslepkavota nemitējas. Pēc Ādolfa Bārena nāves Jelgavas apgabaltiesa kā vienīgos mantiniekus apstiprināja Loti un Jāni Bāreņus. Īsi pēc šī notikuma Jānis Bārens ierosināja tiesā sūdzību pret savu māti 68 g. v. Loti, prasot mantas sadalē namus un veikalu atstāt viņam. Tiesa lūgumu ievēroja un mantojumu daļu Lotei Bārenei noteica naudā 6794 ls, kuri sūdzētājam jāizmaksā 10 mēn. laikā. Ar to neapmierinājās un cēla tiesā otru prasību - atzīt, ka uz kopīpašuma esošās ēkas cēlis viņš
viens bez mātes naudas un lūdza piespriest viņa labā no mātes 5000 ls.  Redzēdams, ka tie-sas ceļā nekā nevarēs panākt, Bārens pag. gada rudenī iesniedzis Jelgavas apgabaltiesai lūgumu atzīt viņa māti par garā slimu un to ievietot Valsts Jelgavas vājprātīgo slimnīcā. Savām lūgumam B. pievienojis Jaunjelgavas nespējnieku un skolas ārsta A. Pētersona izdotu apliecību. Tanī minēts, ka L. Bārene garīgi slima un apdraud apkārtni. Tiesa nolēma L. Bāreni uz 1 mēn. ievietot slimnīcā novērošanai. Ar tādu lēmumu pēdējā neapmierinājās un griezās Rīgā pie ārsta speciālista nervu slimībās — prof. Dr. H. Buduļa. Pēc rūpīgas izmeklēšanas viņš atzinis, ka B. ir pilnīgi vesela. Jelgavas apgabaltiesas lēmumu B. pārsūdzēja tiesu palātā un pievienoja pārsūdzībai Skrīveru rajona ārsta apliecību. Arī tanī ārsts apliecinājis, ka Bārene samērīgi savam vecumam ir pie labas veselības, gaiša prāta un skaidras atmiņas. Lietu tiesu palāta caurskatlja 13. decembrī. L. Bārene tiesā paskaidroja, ka Dr. A. Pētersons nevarējis dot slēdzienu par viņas gara spējām, jo pirms kāda laika viņš pats bijis izsaukts uz Jelgavas apgabaltiesas kriminālnodaju viņa paša gara spēju pārbaudīšanai. Palāta Jelgavas apgabaltiesas spriedumu atcēla. Pret ārstu L. Bārene nolēmusi celt sūdzību. Par sirmās mātes nesaskaņām ar dēlu noslepkavotā Ādolfa Bārena mantas aizgādnis zin stāstīt, ka kārtojot šo mantojuma lietu, bieži viņam esot bijusi izdevība novērot ķildas starp māti un dēlu. Lote Bārene bieži dēlam Jānim pārmetusi, ka viņš gausi un atturīgi izturoties pret nelaiķa brāļa Ādolfa slepkavības noskaidrošanu un izmeklēšanu. Tāpat Jānis Bārens ir traucējis ar savu rīcību aizgādņa pienākumus un kādreiz nācies pieaicināt policiju. Lietas turpinājums un visas traģēdijas noslēgums noslēgsies Jelgavas apgabaltiesā.

Avots: "Zemgales balss", 05.01.1940