Ainis Jānis Ērglis dzimis 1934. gada 10. janvārī Asares pagasta „Aizporos”, mācījies Asares septiņgadīgajā skolā, no 7. klases viņam kopā ar ģimeni 1949. gada 25. martā sākās ceļš uz Sibīriju, kur viņš strādāja būvbrigādē, pēc tam mehāniskajās darbnīcās par virpotāju, vēlāk pabeidza traktoristu-mašīnistu kursus.

Pēc atgriešanās no Sibīrijas 1957. gadā A. Ērglis strādāja par traktoristu Limbažu rajona Liepupes padomju saimniecībā, no 1959. gada 2. ceļu būves rajonā, beidza vakarskolu, bet 1967. gadā neklātienē – Rīgas Politehnisko institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) Enerģētikas fakultāti, strādāja Dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcā, vēlāk par galveno inženieri Bauskas rajona kolhozā „Priekšzīme”, tad gumijas apavu rūpnīcā „Meteors”, sasniedzis pensijas vecumu, strādāja Zemessardzes štāba bataljonā kā enerģētiķis.

1980-to gadu beigās Ainis Ērglis aktīvi iesaistījās Atmodas kustībā un 1991. gada janvārī bija barikāžu dalībnieku vidū Rīgā, Doma laukumā, apbalvots ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

1990-to gadu pirmajā pusē viņš atguva tēva īpašumu un saimniekoja Asares pagasta „Aizporos”, strādāja Asares kopsaimniecības konfekšu "Gotiņa" cehā par atslēdznieku, bet, neredzēdams perspektīvu saimniekošanai laukos, atgriezās Rīgā.

Darba tikums, zinātkāre un dzimtās vietas mīlestība, kā arī bērnībā dzirdētie vecāku, vecvecāku, radu un citu cilvēku stāsti par muižu, kariem, revolūcijām, zemes dalīšanu, okupāciju un citiem pagasta dzīves notikumiem Ainim radīja interesi par vēsturi. Brīvajā laikā viņš vāca atmiņas, fotogrāfijas un citus materiālus sākumā par dzimtas, vēlāk arī par pagasta vēsturi, ko apkopoja grāmatā "Mana Asare" (2002) un nodeva bibliotēkai un vēstures centram, aktīvi piedalījās politiski represēto pasākumos.

A. Ērglis miris Rīgā 2017. gada 25. aprīlī, kremēts, pīšļi guldīti Asares pagasta Emsiņu kapsētā 13. maijā.