Alberts Ameriks
Alberts Ameriks
- Dzimšanas datums:
- 26.12.1899
- Miršanas datums:
- 05.12.1997
- Mūža garums:
- 97
- Dienas kopš dzimšanas:
- 45413
- Gadi kopš dzimšanas:
- 124
- Dienas kopš miršanas:
- 9639
- Gadi kopš miršanas:
- 26
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, 2. Pasaules kara dalībnieks, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs, Neatkarības kauju dalībnieks, Sabiedrisks darbinieks, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, VKOK, Viestura Kara ordeņa kavalieris
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīgas Brāļu kapi
1. (4.) Valmieras kājn. pulka kareivis.
Dzimis 1899. g. 26. dec. Ķoņu pag. Krišās. Beidzis Biķeru pagastskolu, pēc tam Pēterburgas Leshafta komercskolu.
Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 26. februārī
Piedalījies Ziemeļlatvijas atbrīvošanā no lieliniekiem.
1919. g. 2. aprīlī Vaidavas stacijas raj. pie Zušu mājām, kad Valmieras kājn. pulka 5. rota iekļuva spēcīgā apšaudē, Ameriks, smagi ievainots galvā, neatstāja ierindu, ar labi mērķētu uguni aizturēja pretinieka uzbrukumus un līdz pat kaujas beigām turpināja cīņu pret ienaidnieka pārspēku.
1919. g. 8. oktobrī komandēts uz karaskolu. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem, Kurzemes atbrīvošanā.
1920. g. maijā skolu beidzis, atgriezies pulkā, leitnants, vada komandieris.
1922. g. 1. janvārī atvaļināts, izglītojies LU.
1924. g. 10. novembrī atgriezies armijā 8. Daugavpils kājnieku pulkā.
1926. g. septembrī beidzis virsnieku kursus un paaugstināts par virsleitnantu.
1935. g. janvārī beidzis Kara akadēmiskos kursus, paaugstināts par kapteini un pārcelts uz 7. Siguldas kājnieku pulku.
Pēc tam dienējis 4. Zemgales un 3. Latgales divīziju štābos.
Apbalvots ar TZO V šķ., Viestura ordeni.
Padomju okupācijas laikā dienējis 24. teritoriālajā korpusā, 183. strēln. divīzijas administratīvās un saimniecības nodaļas priekšnieks.
1941. g. atvaļināts. 2. pasaules kara sākumā Cēsu un apkārtnes pašaizsardzības spēku organizēšanas dalībnieks.
No 1943. g. dienējis latv.iešu leģionā, 33. grenadieru pulka bataljona komandieris, majors.
1944. g. 2. martā ievainots un evakuēts uz Vāciju. Apbalv. ar Dzelzs krusta II šķ.
1945. g. 2. maijā - 1946. g. maijā angļu gūstā, atradies nometnēs Lībekas tuvumā, darbojies dažādās karavīru sabiedriskās organizācijās.
1947. g. rudenī izceļojis uz Angliju, 1951. g. rudenī uz Kanādu. Darbojies "Daugavas Vanagu" Toronto nodaļā, veterānu organizācijās, bijis Ziemeļnieku organizācijas valdes priekšsēdētājs.
1992. g. augustā atgriezies Latvijā, kur iegādājies Nīcas pagasta Ķēniņu mājas.
Miris 1997. gada 5.decembrī.
Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.
Avoti: lkok.com
Nav pesaistītu vietu
Nav saiknes
11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem
Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.